Kuldīga, katoļu baznīca

 

                                                                      (1920.gada foto)

                                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Polijas karalis apstiprināja Jēkabu Ketleru par Kurzemes hercogu tikai ar noteikumu, ka viņam Kuldīgā jāuzceļ katoļu baznīca. To uzcēla 1642. gadā kopā ar plebāniju uz tā sauktajiem "Annas laukiem" vietā, kur pirms 1640.gada bija katoļu koka kapela, bet apkārt pilsētnieku zemes īpašumi.
Baznīcu iesvētīja tikai 1649. gadā. Tādos pasākumos pēc katoļu tradīcijas piedalās augsti stāvošas baznīcas amatpersonas. Kamēr tāda nav ieradusies, dievkalpojumi jaunajā celtnē notiek, bet tā neskaitās oficiāli iesvētīta.
Baznīcā redzama plāksne, kas atgādina, ka pēc lielā remonta tā no jauna iesvētīta 1749. gadā sv.Trīsvienības, sv. Sīmaņa un sv. Jūdas vārdā.
Tā kā luteriskajai Kuldīgai katoļu baznīca bija jāceļ piespiedu kārtā, tā nebija liela - tikai ar vienu, turklāt zemu tornīti.
Baznīcas interjera iekārta gatavota dažādos laikos un atspoguļo dažādu stilu iezīmes.
Sānu altāri būvēti barokālās formās 1777. gadā, bet to dekors atbilst rokoko stilam. Uzskata, ka Madonnas statuja kreisajā sānu altārī saglabājusies no 1525. gada un baznīcā nokļuvusi no bijušās Kuldīgas pils kapelas. Sv. Katrīnas baznīcas arhīvā var atrast ierakstu, ka "no katoļu laikiem bija uzglabājies Dievmātes tēls, ko vēlāk draudze dāvināja turienes katoļu Trīsvienības baznīcai, kur tā tagad ieņem kreisā sānu altāra vidu".
Pēc leģendas centrālo klasicisma stila altāri 1820. gadā baznīcai dāvājis Krievijas cars Aleksandrs III uz Sanktpēterburgu aizvestā barokālā altāra vietā. Kancele darināta XVIII gadsimta sākumā. Ērģeļu lukta un prospekts ir XVIII gadsimta otrās puses darbs, bikts sols datēts ar 1691. gadu. Uz tā centrālās daļas negruntēta koka durtiņām gleznojums - vapenis akantu ielokā. Frontons rotāts ar apgleznojumiem, tā centrā - maigi modelēts Kristus, kurā daži saskata it kā līdzību ar zināmajiem hercoga Jēkaba portretiem, bet mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis raksta: "Par hercoga Jēkaba līdzību dodu 1 procentu, lai gan tas būtu ļoti glaimojoši (viņam, protams). Citādi tas ir un paliek tikai Jēzus (..)."

 

Adrese: Kuldīga, Raiņa iela 6a

 

Kuldīga, baptistu baznīca

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Baptistu draudze Kuldīgā dibināta 1866. gadā. Draudzes dievnama ēkas arku vainago reljefi izmūrēts krusts, bet virs tā zelmini rotā kalēja darināti metāla cipari, kas vēsta, ka ēka celta 1892. gadā. Ēkas altārtelpa noformēta 1981. gadā pēc A.Hirša projekta. Kuldīgā darbojies arī pirmais baptistu draudžu dibinātājs Latvijā Ādams Gertners (1829-1875).

 

Adrese: Kuldīga, Mucenieku iela 21

 

Kuldīga, Svētās Annas luterāņu baznīca

 

                                                                   (1910.gada foto)

                                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S, foto)

 

Kuldīgas pilsētā ir divas luterāņu baznīcas. Viena no tām – 1904.gadā neogotikas stilā celtā Sv. Annas baznīca, kas ir arī jaunākais dievnams pilsētā. Tā celta par ziedojumiem. Ziedojumi Sv. Annas baznīcas būvēšanai tika vākti jau no 1606.gada, bet vienmēr tos novirzīja citām steidzamākām vajadzībām, līdz beidzot 300 gadus vēlāk tā tika uzcelta.

Pašreizējo interjeru ar gleznām un vitrāžām baznīca ieguva Latvijas brīvvalsts gados. Tad baznīca ieguva arī savu vērtīgāko mantojumu – ērģeles, kuras tolaik konstruēja viens no izcilākajiem igauņu ērģeļbūvētājiem Augusts Terkmanis. Baznīcā atrodas arī kristāmtrauks, ko 1660. gadā Hercogs Jēkabs ziedoja Kuldīgas vācu draudzei. Vēlāk vācu draudzes mācītājs to uzdāvināja jaunajam latviešu dievnamam.

Viens no lielākajiem baznīcas lepnumiem bija trīs logu vitrāžas, no kurām vidējo logu izbūvēja par Valsts prezidenta K. Ulmaņa ziedojumu, vienu sāna logu par pilsētas valdes un otru par apriņķa lauku pašvaldības ziedojumu. 1939. gadā tika izsludināts konkurss par labākajiem metiem trim Kuldīgas Annas baznīcas vitrāžu logiem. No pirmo divu godalgu ieguvēju K.Freimaņa un N. Rišķes projektiem vitrāžists Jēkabs Šķērstēns izveidoja galīgo variantu. Jau 31. oktobrī A. Kālerta firmā izgatavotās vitrāžas atradās tām paredzētajās vietās. Vitrāžās iekļauti tādi pilsētai piederīgi elementi, kā pati Annas baznīca un senais ķieģeļu tilts. Vitrāžas iedzīvotājiem bijušas tik dārgas un sirdij tuvas, ka 1945.gadā frontei tuvojoties, tās izņēma un apraka baznīcas dārzā, lai tās pasargātu no iespējamās karadarbības. Tur tās glabājās septiņus gadus, līdz tās no jauna izraka un ievietoja atpakaļ tām paredzētajā vietā.

Kā vēl viena svarīga altāra telpas sastāvdaļa ir divi īpaši krēsli – viens ar krustu, kas domāts arhibīskapam un otrs ar trīs zvaigznēm, kas domāts Valsts prezidentam. Lai gan vēl līdz šai dienai krēslā, kas paredzēts prezidentam, neviens no Latvijas prezidentiem nav sēdējis, krēsls joprojām atrodas tam paredzētajā vietā un gaida īsto brīdi.

 

Adrese: Kuldīga, Dzirnavu iela 12