Kuldīga, Goldberga ziepju fabrika

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

19. gadsimtā Kuldīgā tika dibinātas vairākas ziepju fabrikas. Viena no tām piederēja Hermanim Goldbergam. Fabrika specializējās augstas kvalitātes saimniecības ziepju ražošanā. Uzņēmums uzsāka darbību 1891. gadā blīvi apdzīvotā pilsētas vietā – Baznīcas ielā 17/19. Zemesgabalā esošo ēku tagadējā adrese ir Skolas iela 2. Pilsētnieki par šo ražotni bija pamatoti sašutuši, jo tā nepatīkami piesārņoja vidi. Viņi vairākkārt, taču bez panākumiem sūdzējās pilsētas valdei, tomēr ziepju fabrika turpināja darbu un produkcijas pieprasījuma dēļ pat paplašināja ražošanu. Šajā nolūkā 1907. gadā līdzās jau esošajām koka ražošanas ēkām pašā Alekšupītes krastā tika uzcelta jauna mūra fabrikas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Pēc Pirmā pasaules kara fabrika varēja veiksmīgi izvērst ražošanu un apgrozījuma ziņā jau 1920. gadā bija trešais lielākais Kuldīgas uzņēmums. Ražošana turpināja attīstīties, tomēr 1929. gadā īpašnieks ziepju fabriku pārcēla uz Rīgu, jo pieauga ražošana, bet dzelzceļa satiksmes neesamība ar citām Latvijas pilsētām apgrūtināja saražotās produkcijas tirdzniecību un sadārdzināja preces.

20. gadsimta 70. gados bijušās ziepju fabrikas ēkā atradās Kuldīgas Remontu un celtniecības pārvalde. 2011. gada nogalē ugunsgrēks līdz ar apkārtējām koka ēkām nopostīja tās jumtu. Tagad ēka ir neapdzīvota.

 

Adrese: Kuldīga, Skolas iela 2

 

Kuldīga, Baltijas skolotāju seminārs

 

                                                            (Ēka semināra laikos)

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas izglītības šūpulis – tā var teikt par Kuldīgu laikā, kad uz turieni bija pārcelts Baltijas skolotāju seminārs (laikā no 1886.gada līdz 1915.gadam). 2024.gadā ēkai, kurā tas darbojās, aprit 145 gadi.

Sākotnēji ēka celta kā pareizticīgo brālības skola un trūcīgo pareizticīgo bērnu patversme. Krievijas impērija jau bija sākusi Baltijas pārkrievošanu, to cenšoties īstenot ar izglītības palīdzību. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc semināru no Rīgas pārcēla uz provinci – tālāk no revolucionārajām idejām. Tomēr tas tikai veicināja latvisko pašapziņu. Seminārā izauga skolotāji, kuri ne tikai mācīja bērnus, bet bija kultūras uzturētāji savos pagastos, ne viens vien saņēmis valsts apbalvojumus par savu darbu. Kuldīgā Baltijas skolotāju semināru beiguši arī topošie literāti, piemēram, Vilis Plūdons.

Šajā ēkā izglītības iestādes bijušas visos laikos. Šobrīd (2024) te ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, bet pirms tam Kuldīgas 78. arodvidusskola.

 

Adrese: Kuldīga, Liepājas iela 31

 

Kuldīga, Tūku fabrikas īpašnieka Vintelera nams (bērnudārzs "Ābelīte")

 

                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Šī ir 1930-tajos gados celta ģimenes dzīvojamā ēka. Tā celta Kuldīgas tūku fabrikas īpašnieka Artura Vintelera ģimenes vajadzībām. Tolaik celta pēc visiem modernākajiem standartiem, ar savu centrālapkuri, kā arī ar īpašnieka sociālajam statusam atbilstošu iekārtojumu - parketa grīdām, koka sienu panelējumu utt. Pēc otrā pasaules kara ēkā iekārtojās bērnudārzs. 1964. gadā ēkai uzbūvēta liela piebūve. Tās vietā pirms tam bijis balkons ar terasi un tās priekšā strūklaka.

 

Adrese: Kuldīga, Ziedu iela 15