Kuldīga, dzīvojamā ēka Mālu ielā 21

 

 

                                                           (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Ēka celta 1905. gadā. Šis gads redzams arī uz ēkas fasādes. Ēka ir vizuāli krāšņa, jo celta 20. gadsimta sākumā mazpilsētās ļoti populārajā eklektisma stila apakšnovirzienā "ķieģeļu stilā" - sarkanie ķieģeļi ar balto detaļu apmetumu rada krāšņus un greznus kontrastus. Šīs konkrētās ēkas dominējošais stils ir neorenesanse - ēku greznu padara ne tikai krāsu kontrasts, bet arī tiešām bagātīgs visādu arhitektonisko formu un rotājumu lietojums. Piebūve Grants ielas pusē uzcelta 1920-os gados.

 

Adrese: Kuldīga, Mālu iela 21

 

Kuldīga, metodistu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Metodistu baznīca Latvijā sāka savu kalpošanu 1921.gadā. Padomju okupācijas laikā metodistu baznīcas tika slēgtas, un tikai pēc valsts neatkarības atgūšanas baznīca varēja atkal sākt kalpot. Taču par šīs konkrētās Kuldīgas baznīcas vēsturi vispār nav atrodama nekāda informācija ne mūsdienu, ne senākos izdevumos.

Toties 1924.gada „Policijas vēstnesis” raksta par kādu atgadījumu: “ 27. novembrī Kuldīgā
uz ielas parādījās vājprātīga sieviete, kura ķēra rokā mazus bērnus, žņaudza tos un vilka prom uz metodistu lūgšanas namu. Vājprātīgo aizturēja un nogādāja policijā, kur tā izrādījās par veikalnieka Laša kalponi, 43 g. v. Emīliju Medniek. Tālāk noskaidrojās, ka viņa pastāvīgi apmeklējusi metodistu sapulces, no kurām bieži atgriezusies mājās tikai ap plkst. 2 naktī. Arī ārprātā būdama tā pastāvīgi skaita lūgšanas un dziesmu grāmatu no rokām neizlaiž. Viņa ievietota pilsētas slimnīcā nosūtīšanai uz vājprātīgo iestādi”.

 

Adrese: Kuldīga, Policijas iela 8

 

Kuldīga, katoļu baznīca

 

                                                                      (1920.gada foto)

                                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Polijas karalis apstiprināja Jēkabu Ketleru par Kurzemes hercogu tikai ar noteikumu, ka viņam Kuldīgā jāuzceļ katoļu baznīca. To uzcēla 1642. gadā kopā ar plebāniju uz tā sauktajiem "Annas laukiem" vietā, kur pirms 1640.gada bija katoļu koka kapela, bet apkārt pilsētnieku zemes īpašumi.
Baznīcu iesvētīja tikai 1649. gadā. Tādos pasākumos pēc katoļu tradīcijas piedalās augsti stāvošas baznīcas amatpersonas. Kamēr tāda nav ieradusies, dievkalpojumi jaunajā celtnē notiek, bet tā neskaitās oficiāli iesvētīta.
Baznīcā redzama plāksne, kas atgādina, ka pēc lielā remonta tā no jauna iesvētīta 1749. gadā sv.Trīsvienības, sv. Sīmaņa un sv. Jūdas vārdā.
Tā kā luteriskajai Kuldīgai katoļu baznīca bija jāceļ piespiedu kārtā, tā nebija liela - tikai ar vienu, turklāt zemu tornīti.
Baznīcas interjera iekārta gatavota dažādos laikos un atspoguļo dažādu stilu iezīmes.
Sānu altāri būvēti barokālās formās 1777. gadā, bet to dekors atbilst rokoko stilam. Uzskata, ka Madonnas statuja kreisajā sānu altārī saglabājusies no 1525. gada un baznīcā nokļuvusi no bijušās Kuldīgas pils kapelas. Sv. Katrīnas baznīcas arhīvā var atrast ierakstu, ka "no katoļu laikiem bija uzglabājies Dievmātes tēls, ko vēlāk draudze dāvināja turienes katoļu Trīsvienības baznīcai, kur tā tagad ieņem kreisā sānu altāra vidu".
Pēc leģendas centrālo klasicisma stila altāri 1820. gadā baznīcai dāvājis Krievijas cars Aleksandrs III uz Sanktpēterburgu aizvestā barokālā altāra vietā. Kancele darināta XVIII gadsimta sākumā. Ērģeļu lukta un prospekts ir XVIII gadsimta otrās puses darbs, bikts sols datēts ar 1691. gadu. Uz tā centrālās daļas negruntēta koka durtiņām gleznojums - vapenis akantu ielokā. Frontons rotāts ar apgleznojumiem, tā centrā - maigi modelēts Kristus, kurā daži saskata it kā līdzību ar zināmajiem hercoga Jēkaba portretiem, bet mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis raksta: "Par hercoga Jēkaba līdzību dodu 1 procentu, lai gan tas būtu ļoti glaimojoši (viņam, protams). Citādi tas ir un paliek tikai Jēzus (..)."

 

Adrese: Kuldīga, Raiņa iela 6a