.JPG)
.JPG)
Polijas karalis apstiprināja Jēkabu Ketleru par Kurzemes
hercogu tikai ar noteikumu, ka viņam Kuldīgā jāuzceļ katoļu
baznīca. To uzcēla 1642. gadā kopā ar plebāniju uz tā sauktajiem "Annas
laukiem" vietā, kur pirms 1640.gada bija katoļu koka kapela, bet apkārt
pilsētnieku zemes īpašumi.
Baznīcu iesvētīja tikai 1649. gadā. Tādos pasākumos pēc katoļu
tradīcijas piedalās augsti stāvošas baznīcas amatpersonas. Kamēr tāda nav ieradusies, dievkalpojumi jaunajā
celtnē notiek, bet tā neskaitās oficiāli iesvētīta.
Baznīcā redzama plāksne, kas atgādina, ka pēc lielā remonta tā
no jauna iesvētīta 1749. gadā sv.Trīsvienības, sv.
Sīmaņa un sv. Jūdas vārdā.
Tā kā luteriskajai Kuldīgai katoļu baznīca bija jāceļ
piespiedu kārtā, tā nebija liela - tikai ar vienu, turklāt zemu tornīti.
Baznīcas interjera iekārta gatavota dažādos laikos un
atspoguļo dažādu stilu iezīmes.
Sānu altāri būvēti barokālās formās 1777. gadā, bet to dekors
atbilst rokoko stilam. Uzskata, ka Madonnas statuja kreisajā sānu altārī saglabājusies no 1525. gada un
baznīcā nokļuvusi no bijušās Kuldīgas pils kapelas. Sv. Katrīnas baznīcas
arhīvā var atrast ierakstu, ka "no katoļu laikiem bija uzglabājies
Dievmātes tēls, ko vēlāk draudze dāvināja turienes katoļu
Trīsvienības baznīcai, kur tā tagad ieņem kreisā sānu altāra vidu".
Pēc leģendas centrālo klasicisma stila altāri 1820. gadā
baznīcai dāvājis Krievijas cars Aleksandrs III uz Sanktpēterburgu aizvestā barokālā altāra vietā. Kancele
darināta XVIII gadsimta sākumā. Ērģeļu lukta un prospekts ir XVIII gadsimta otrās puses darbs, bikts sols datēts ar 1691. gadu.
Uz tā centrālās daļas negruntēta koka durtiņām gleznojums
- vapenis akantu ielokā. Frontons rotāts ar apgleznojumiem, tā centrā - maigi
modelēts Kristus, kurā daži saskata it kā līdzību ar
zināmajiem hercoga Jēkaba portretiem, bet mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis
raksta: "Par hercoga Jēkaba līdzību dodu 1
procentu, lai gan tas būtu ļoti glaimojoši (viņam, protams). Citādi tas ir un
paliek tikai Jēzus (..)."
Adrese: Kuldīga, Raiņa iela 6a
