Rāda ziņas ar etiķeti Svētās Annas luterāņu baznīca. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Svētās Annas luterāņu baznīca. Rādīt visas ziņas

20.03.25

Liepāja, Svētās Annas luterāņu baznīca

 

                                                                   (1920.gada foto)

 

 (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)
 

1930.gada “Praktisks ilustrēts vadonis pa Liepāju un Dienvidkurzemi” raksta: “Visvecākā Sv. Annas baznīca, kas pirmo reizi pieminēta 1508. gadā, atradās Vecajos kapos, uz salas, kuru iežogoja Liepas upes ietekas jūrā. 1560. gadā vizitātors Funks to atradis sagruvušā stāvoklī, ar melnu altāra akmeni, Sv. Annas tēlu, kuram ļaudis nesuši elku upurus, un nedaudziem mazvērtīgiem baznīcas piederumiem. Baznīca bijusi iegrimusi dziļi zemē un kapu sēta sapostītā stāvoklī. Uz Funka ierosinājumu celta jauna baznīca, kura, domājams, bija pagaidu celtne un atradās tagadējā vietā. Par šo otro baznīcu runā vizitātors Dāvids Gerke 1587. gadā, aizrādīdams, ka baznīcā un tās tuvumā apglabāti Liepājas draudzes bagātākie locekļi, bet pārējie apbedīti Vecajos kapos.

Trešā Annas baznīca iesvētīta tagadējā vietā 1597. gada 12. jūlijā. Kaut gan jau 1561. gadā Liepājas draudze dabūja savu pirmo luterisko mācītāju, tomēr vēl ilgi pēc tam draudzes locekļi turējās pie pagānu parašām. Pat vēl 1638. gadā, izdarot baznīcas vizitāciju, atrasts, ka ļaudis nes upurus Sv. Annas tēlam. Latviešu mācītājam uzdeva Annas tēlu aizgādāt. Baznīca pārbūvēta 1671.—75.gados, apbūvējot koka sienas ar ķieģeļu sienām. Tās tornis uzbūvēts 1688.-93. gados, šīs baznīcas garums 24 asis, platums 10 asis un augstums līdz jumtam 5 asis. Torņa augstums 108 pēdas. Baznīcas velve atbalstījās uz divām rindām apzeltītu koka stabu, pa sešiem katrā rindā. Baznīca apvienoja (līdz 1758.g.) latvju un vācu draudzes

1786. gadā baznīca atradusies sagruvušā stāvoklī, bet tā izlabota par 2000 dālderu. Tomēr drīz tās stāvoklis palika tik ļauns, ka vētras laikā jumts draudēja nokrist un dienvidrietumu sienā radās 10 collu plata plaisa. 1817./18. g. ziemā sakristejas grīda bijusi klāta ar sniegu un daļa ērģeļu kora sagāzusies. Pēc tam savākti ziedojumu ceļā 22.000 rubļu, ar kuriem 1820. gadā 25 nedēļu laikā baznīca izlabota, pēc tam tā paša gada 29. septembrī iesvētīta.

1798. gadā baznīcas tornī iespēra zibens, bet uguni nodzēsa. 1823. gadā tornim noņēma spici un tā vietā uzcēla kupolu. Tornis pārbūvēts 1872./73. gados, palielinot tā augstumu līdz 196 pēdām. Ar to tornis ir augstākā celtne pilsētā.

Baznīca tagadējā veidā pārbūvēta 1892.—93.gados gotiskā stilizējumā, ar plašām, gaišām telpām, kur vietas apmēram 5000 personām. Baznīcas garums 60, platums 20 un augstums 14 metri. Baznīcas krustiski velvētie griesti atbalstas uz divām rindām varenu mūra stabu, pa sešiem katrā rindā. Starp katras puses stabu rindu un ārsienu, sākot no altāra, plaša galereja, uz kurieni uzeja katrā galā no galvenās ieejas un no altāra puses. Altāra sienas pusē melna tāfele ar Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo vārdiem. Ērģeļu koris atbalstās uz 4 apaļiem akmeņa stabiem. Ērģeles ozola, tagadējā veidā pārbūvētas un paplašinātas no Valkera 1913. gadā. Ozolkoka kancele pa kreisi pie pirmā staba, no altāra skaitot. Baznīcā seši lukturi. Starp katras puses trešo un ceturto stabu sānu sienās ir durvis. Soli ozola koka. Logi mazāki apakšējā daļā, lielāki augšdaļā. Baznīcas iekšienē viss jauns, izņemot baroka stila altāri, kurš uzglabājies no 17. gadsimta - trešās Annas baznīcas”.

Šajā ceļveža aprakstā nekur nav pieminēts baznīcas projektētājs. Izrādās, ka pēc zibens spēriena baznīcas tornī Liepājas pilsētas arhitekts Maks Pauls Berči saņēma pasūtījumu uzbūvēt baznīcas torni no jauna. Tas bija grūts uzdevums – vecajai būvei radīt jaunu torni. Baznīca tādējādi kļuva par augstāko celtni pilsētā – M.P. Berči to pacēla līdz 196 pēdām. 

Tikai pēc divdesmit gadiem arhitekts saņēma piedāvājumu projektēt Sv. Annas baznīcai jaunu ēku. Šoreiz vajadzēja pielāgot ēku tornim. Gala rezultātā pilsētnieki bija apmierināti ar neo-gotisko celtni. Tā šķita svinīgi atturīga, tomēr ekspresīva un detalizēti perfekti nostrādāta.

No 2004. līdz 2005. gadam - uzlabota apkures sistēma, iekļaujot zemgrīdas apkures instalācijas un pilnībā nomainot grīdas segumu baznīcā, kā arī atjaunota altārdaļa, nomainot tās grīdas segumu un sētiņu; savukārt laika posmā no 2006. līdz 2007. gadam ir tikusi veikta baznīcas iekštelpu un sienu renovācija.

 

Adrese: Liepāja, Kuršu laukums 5/6

 

20.02.25

Kuldīga, Svētās Annas luterāņu baznīca

 

                                                                   (1910.gada foto)


                                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S, foto)

 

Kuldīgas pilsētā ir divas luterāņu baznīcas. Viena no tām – 1904.gadā neogotikas stilā celtā Sv. Annas baznīca, kas ir arī jaunākais dievnams pilsētā. Tā celta par ziedojumiem. Ziedojumi Sv. Annas baznīcas būvēšanai tika vākti jau no 1606.gada, bet vienmēr tos novirzīja citām steidzamākām vajadzībām, līdz beidzot 300 gadus vēlāk tā tika uzcelta.

Pašreizējo interjeru ar gleznām un vitrāžām baznīca ieguva Latvijas brīvvalsts gados. Tad baznīca ieguva arī savu vērtīgāko mantojumu – ērģeles, kuras tolaik konstruēja viens no izcilākajiem igauņu ērģeļbūvētājiem Augusts Terkmanis. Baznīcā atrodas arī kristāmtrauks, ko 1660. gadā Hercogs Jēkabs ziedoja Kuldīgas vācu draudzei. Vēlāk vācu draudzes mācītājs to uzdāvināja jaunajam latviešu dievnamam.

Viens no lielākajiem baznīcas lepnumiem bija trīs logu vitrāžas, no kurām vidējo logu izbūvēja par Valsts prezidenta K. Ulmaņa ziedojumu, vienu sāna logu par pilsētas valdes un otru par apriņķa lauku pašvaldības ziedojumu. 1939. gadā tika izsludināts konkurss par labākajiem metiem trim Kuldīgas Annas baznīcas vitrāžu logiem. No pirmo divu godalgu ieguvēju K.Freimaņa un N. Rišķes projektiem vitrāžists Jēkabs Šķērstēns izveidoja galīgo variantu. Jau 31. oktobrī A. Kālerta firmā izgatavotās vitrāžas atradās tām paredzētajās vietās. Vitrāžās iekļauti tādi pilsētai piederīgi elementi, kā pati Annas baznīca un senais ķieģeļu tilts. Vitrāžas iedzīvotājiem bijušas tik dārgas un sirdij tuvas, ka 1945.gadā frontei tuvojoties, tās izņēma un apraka baznīcas dārzā, lai tās pasargātu no iespējamās karadarbības. Tur tās glabājās septiņus gadus, līdz tās no jauna izraka un ievietoja atpakaļ tām paredzētajā vietā.

Kā vēl viena svarīga altāra telpas sastāvdaļa ir divi īpaši krēsli – viens ar krustu, kas domāts arhibīskapam un otrs ar trīs zvaigznēm, kas domāts Valsts prezidentam. Lai gan vēl līdz šai dienai krēslā, kas paredzēts prezidentam, neviens no Latvijas prezidentiem nav sēdējis, krēsls joprojām atrodas tam paredzētajā vietā un gaida īsto brīdi.

 

Adrese: Kuldīga, Dzirnavu iela 12