Smiltenes luterāņu baznīca

 

                                                             (Baznīcas ēka senāk)

                                               (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

1932.gada izdevums “Vadonis pa Smilteni” raksta: “Luterāņu baznīca būvēta 1370. gadā un tā atradusies pilī. Baznīca no pils vēlāk pārcelta tagadējā vietā. No karojošām tautām baznīca vairākas reizes nopostīta bet vienmēr atjaunota un pārbūvēta. Beidzamo reizi baznīca pārbūvēta 1859. gadā. Būve izmaksājusi 13192 zelta rubļus. Mācītāji bijuši: Grave, Gustavs Dietcs, Jēkabs Lange, Gulecks. Tagad Smiltenes luteriskās draudzes mācītājs kopš 1880. gada 4. maija ir Valkas apriņķa prāvests
Dr. theol. Kārlis Kundziņš”.

Mūsdienās smiltenesnovads.lv par baznīcu raksta: “Šī ir vienīgā tipiska krusta veidā celtā baznīca Latvijā un tai ir piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

Smiltenes draudzes baznīcas zīmogā ir skaitlis 1370, ko pieņem par draudzes dibināšanas gadu. Pirmā koka baznīca bijusi bruņinieku pils centrā. 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nodedzināja un zvanu aizveda uz Pleskavu. Tagadējās baznīcas ēkas pārbūve tika uzsākta 1857. gadā. Mārcis Sārums stājas pie Smiltenes baznīcas pārbūves, kas izvērtās gandrīz par pilnīgu jaunbūvi, jo no vecās baznīcas atstāja tikai dažus mūrus, ko iebūvēja jaunās baznīcas altāra daļā. Pārbūves projektu jau 1850. gadā bija izstrādājis namdarmeistars Frīdrihs Hess Limbažos. Pārbūves darbi veikti kārtīgi un apzinīgi. Būves iesvētīšana notika 1859. gada 30. oktobrī. Ernsta fon Lipharda altārgleznu “Kristus augšāmcelšanās” baznīcai dāvājusi toreizējā Smiltenes muižas īpašnieka Bandava kundze. Nezināmu iemeslu dēļ, pēc dažiem gadiem to atjaunojis J. Rozentāls. Baznīcas pulkstenis ir bijušā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana”.

 

Adrese: Smiltene,  Baznīcas laukums 1

 

Smiltenes viduslaiku pils (castrum Smilteselle, Schloss Smilten)

 

                                                                 (1930.gada foto)

                                                                                  (2020.gada foto)

                                                (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Smiltenes pili 1367.—1370. gados cēlis V. fon Frīmersheims uz Abula krasta, tagadējās Smiltenes muižas vietā. Pils līdz ar novadu piederējusi Rīgas virsbīskapam, kur tas pa vasarām mēdzis uzturēties. 1530.gadā pils līdz ar novadu nonāk Hohencolleru prinča Brandenburgas Viļuma — vēlākā Rīgas arhibīskapa — īpašumā. Ķildas ar bīskapu R. fon Bukshevdenu un cīņas ar ordeni noveda Viļumu apcietinājumā, ko tas izcieta Smiltenes pilī. Šais strīdos iejaucās arī vācu ķeizars Ferdinands un poļu karalis Sigismunds. No 1558.gada aprīļa līdz 1559.gada janvārim Smiltenes pilī bija arhibīskapa Viļuma galma miteklis.
Jau viduslaikos ap pili izveidojās prāva nometne-miestinš. 1560.gadā krievi miestiņu galīgi nopostīja. Ziemeļu kara laikā 1702.gadā Smiltene nodedzināta un no jauna nodibinājās tikai pagājušā gadsimteņa deviņdesmitos gados, kad Smiltenes muižu ieguva firsts Līvens, kas sāka izdot apbūves gabalus. Smiltene sevišķi uzplauka pēc Smiltenes—Valmieras—Ainažu dzelzceļa atklāšanas 1911. gadā. Pilsētas tiesības Smiltenei piešķirtas 1920.gadā. 1897.gada tautas skaitīšanā Smiltenē skaitīja 1484, bet 1926. g.— 3323 iedzīvotājus, no kuriem liels procents ebreju. (Vadonis pa dzimtenes kalniem un lejām, 1930)

Tā par pili rakstīja 1930.gada tūristu ceļvedis. Mūsdienās Smiltenē pie viduslaiku pils ir sekojošs skaidrojums: “Pēc kardinālpriestera lēmuma pili no 1367.līdz 1370.gadam būvēja ordeņa mestrs Vilhelms fon Freimersheims, kurš vēlāk to nodeva arhibīskapam. Tā ir viena no jaunākajām Vidzemē būvētajām pilīm. Iespējams, ka pils celta jau pirms 1359.gada un 1367.gadā cietoksnis pārbūvēts un nostiprināts. Kara mākslai attīstoties, šādas pilis vairs nespēja pretoties jaunajiem kara ieročiem un pēc šīs pils tika uzceltas vēl tikai 9 mūra pilis. Smiltenes pils mūri bija diezgan grūti ieņemami, pils bija pasargāta ar ūdens grāvjiem un stāvo Abula krastu. Pilī iekļūt varēja tikai pa nolaižamo tiltu. Pils pagalmā saglabājusies kalpu māja. Pils bijusi kvadrātveida formas ar 60 metrus garām malām. Nelielas mūra daļas ir saglabājušās un tās ļauj spriest, ka būve bijusi 3-4 stāvus augsta. Pie aizsargmūra pagalma pusē celtas atsevišķas mūra vai koka ēkas: pārvaldnieka nams, bruņinieku dzīvokļi, telpas svētceļniekiem, karavīriem, dienestniekiem, labības spīķeri, ieroču un vīna pagrabi, staļļi. Būves vidū bija pirmā Smiltenes baznīca”.

Ziemeļu kara laikā Smiltenes pili izpostīja un vairs neatjaunoja.




Adrese: Smiltene, Kalnamuiža (koordinātes - 57.427839, 25.910994)

 

Smiltenes muiža (Kalnamuiža, Smilten)

 

                                                               (Muižas ēkas senāk)

                                                          (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)

 

 

                                               (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Smiltenes pili 1367.—1370. gados cēlis V. fon Frīmersheims uz Abula krasta, tagadējās Smiltenes muižas vietā. Pils līdz ar novadu piederējusi Rīgas virsbīskapam, kur tas pa vasarām mēdzis uzturēties. 1530.gadā pils līdz ar novadu nonāk Hohencolleru prinča Brandenburgas Viļuma — vēlākā Rīgas arhibīskapa — īpašumā. Ķildas ar bīskapu R. fon Bukshevdenu un cīņas ar ordeni noveda Viļumu apcietinājumā, ko tas izcieta Smiltenes pilī. Šais strīdos iejaucās arī vācu ķeizars Ferdinands un poļu karalis Sigismunds. No 1558.gada aprīļa līdz 1559.gada janvārim Smiltenes pilī bija arhibīskapa Viļuma galma miteklis.
Jau viduslaikos ap pili izveidojās prāva nometne-miestinš. 1560.gadā krievi miestiņu galīgi nopostīja. Ziemeļu kara laikā 1702.gadā Smiltene nodedzināta un no jauna nodibinājās tikai pagājušā gadsimteņa deviņdesmitos gados, kad Smiltenes muižu ieguva firsts Līvens, kas sāka izdot apbūves gabalus. Smiltene sevišķi uzplauka pēc Smiltenes—Valmieras—Ainažu dzelzceļa atklāšanas 1911. gadā. Pilsētas tiesības Smiltenei piešķirtas 1920.gadā. 1897.gada tautas skaitīšanā Smiltenē skaitīja 1484, bet 1926. g.— 3323 iedzīvotājus, no kuriem liels procents ebreju. (Vadonis pa dzimtenes kalniem un lejām, 1930)

Smiltenes muižas komplekss atrodas Vidusezera krastā. Šo teritoriju dēvē par Kalnamuižu. Muižas ēkas celtas no 1767.-1771.gadam. Tajā laikā muižas īpašnieks bija Vidzemes ģenerālgubernators G.Brauns. Vēlāk to pārdeva Rīgas tirgotājam Bandavam. 1893.gadā muiža nonāk firsta Paula Līvena īpašumā, kura laikā Smiltene ļoti strauji attīstījās. Kalnamuižā ir saglabājušās vairākas ēkas: muižas pārvaldnieka māja, ledus pagrabs, mednieku māja, stallis, skābbarības tornis, klēts ar seniem vējrāžiem, Vācu ordeņa pilsdrupas ar siera namiņu – sierūzi (1763.g.). 1903.gadā Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens smilteniešiem uzcēla lepnu un modernu slimnīcu. 1922.gadā Latvijas valsts pārņēma muižas īpašumus un ierīkoja lauksaimniecības mācību iestādi. 1960-os gados tiek uzcelts jauns mācību korpuss, bet muižas kungu mājā iekārto dzīvokļus. Līdz pat mūsdienām muižas ēkās saimnieko Smiltenes tehnikums. Muižas teritorijā uzstādīts piemiņas akmens Paulam Līvenam.

Muižas alus brūzis atrodas nedaudz attālāk no muižas kompleksa. Savulaik līdz 1893.gadam, kad muižu īpašumā iegūst Pauls Līvens, Smiltenes krogi patērēja tikai Kokmuižas alu. Bet muižas pārvaldniekam ienāca prātā doma, ka muižas ienākumus varētu palielināt, ja uz vietas ierīkotu alus brūzi. No Rīgas tikai aicināts alus brūveris,bet alum nebija piekrišanas un brūzi likvidēja. Ēku izmantoja par Kokmuižas alus noliktavu. Mūsdienās ēka bija kļuvusi par gruvešiem. 2000.gadā uz tās pamatiem uzcēla jaunu ēku – viesnīcu „Park hotel Brūzis”

Muižas stallis (ēka ar 5.numuru) celts 1771.gadā kā muižas parādes zirgu stallis. Tajā glabājās arī karietes, rati un iejūgšanas piederumi. Muižas stallī katru gadu tika svinēti kalpu Ziemassvētki ar lielu egli plāna vidū. 1901.gadā, firsta Līvena laikā, stallī tika izveidota muižas paraugpienotava, kuras tradīcijas mūsdienās turpina “Smiltenes piens”. Lauksaimniecības skolas laikā ēkā atradās zēnu internāts, vēlāk meiteņu kopmītnes. Pēc tam ēkā ierīkoja ēdnīcu, bibliotēku, tehnikuma kantori. Mūsdienās ēka ir atjaunota un tajā atrodas tehnikuma ēdnīca, bet otrajā stāvā – bibliotēka.

Ledus pagraba ēka (ēka ar 2.numuru) celta 1780.gadā. Mūsdienās tā pielāgota Smiltenes pagasta pārvaldes funkciju veikšanai.

Muižas pārvaldnieka ēka (ēka ar 3.numuru) celta 18.gadsimta beigās. Lauksaimniecības skolas laikā ēkā dzīvoja skolas direktors. Pēc Otrā pasaules kara ēkā izveidoti vairāki dzīvokļi un zēnu kopmītnes, bet vēlāk – mājturības nodaļa. Mūsdienās ēka atjaunota un tajā ierīkota maizes ceptuve jeb firsta beķereja. Pirmajā stāvā saglabājies skaists podiņu kamīns, ieroču seifs, tāpēc telpa izveidota kā firsta Līvena pieņemšanas zāle ar muižas pils zīmējumu uz gala sienas.

Mednieku un suņu māja (ēka ar 4.numuru) celta 18.gadsimta beigās. Te parasti atradās 10 medību suni. Pēc otrā pasaules kara te atradās saimniecības kantoris, bet mūsdienās – dzīvokļi.



Adrese: Smiltene, Kalnamuiža (koordinātes - 57.427467, 25.909184 un apkārtne)

      

Ķeņģu pusmuiža (Kenge)

                                               (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Smiltenes pilsmuižas pusmuiža. Dažas ēkas vēl saglabājušās.

1942.gada “Smiltenietis” raksta: “Pēc 1920.gada Ķeņģu pusmuiža sadalīta mazākās saimniecībās. Šo saimniecību ieguvēji visi nāk no īstu darba rūķu aprindām. Dažs agrāk bijis rentnieks, graudnieks, dažs meža strādnieks, dažs ierēdnis”.

 

Adrese: Smiltenes novads, Variņu pagasts (koordinātes - 57.316976, 26.079631 )