.jpg)
.png)
Pauls Līvens (1875-1963) cēlies no senas vācbaltiešu dzimtas Līveniem. Dzimis 1875. gada 12. aprīlī Sanktpēterburgā Krimuldas muižas īpašnieka Paula Hermaņa fon Līvena (1821—1881) un viņa sievas Natālijas, dzimušas fon der Pālenas (1842—1920), ģimenē. 1893. gadā viņa māte nopirka Smiltenes muižu un 1895. gadā to uzdāvināja Paulam. 1899. gadā, ieguvis Pēterburgas Politehniskā institūta ceļbūves inženiera diplomu, Pauls fon Līvens ieradās Smiltenē uz pastāvīgu dzīvi. Viņš savas muižas zemi sadalīja atsevišķos zemes gabalos un iznomāja tos Smiltenes iedzīvotājiem mūža rentē. 1901. gadā Līvens uzcēla Smiltenes spēkstaciju Vidus dzirnavezera krastā, 1903. gadā uzcēla un dāvināja pilsētai Smiltenes slimnīcu, kokzāģētavu ar tvaiku darbināmu elektrocentrāli pie Tiltlejas ezera. 1903. gada 14. septembrī, atklājot Smiltenes slimnīcu, viņš teicis: „Es neesmu te uzcēlis fabriku, kas man nestu peļņu, es neesmu te uzcēlis ēku priekam, es esmu uzcēlis ēku, kurā jūs visi nāksiet, līdznesdami savas sāpes. Lai Dievs dod, ka jūs visi aizietu no šejienes smaidīdami, tomēr būs daudzi, kas ienāks paši, bet kurus iznesīs piederīgie un draugi."
Krievijas–Japānas kara (1904—1905) laikā viņš izveidoja brīvprātīgo vienību ar pārvietojamo lazareti un devās sniegt palīdzību Mandžūrijas kaujas laukos ievainotajiem. Tur viņš iepazinās ar žēlsirdīgo māsu Natāliju fon Taubi jeb Lilī un 1905. gadā abi apprecējās. Pēc atgriešanās Latvijā viņu ģimenē piedzima meita Marija (Rīgā 1907. gadā) un dēls Leonīds (Smiltenē 1909. gadā). 1911. gadā ar Paula Līvena finansiālu atbalstu izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju uz Valmieru, 1913. gadā Abula hidroelektrostaciju ar derivācijas kanālu. Kad Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada sākumā lielinieki apcietināja P. Līvenu, muižas ļaudis esot devušies pie sardzes vīriem ar lūgumu viņu atbrīvot.
Pēc atbrīvošanas Pauls Līvens ar ģimeni emigrēja uz Vāciju,
kur 1919. gada 13. septembrī viņa sievai Rostokā piedzima dēls Aleksandrs.
Smiltenes muižu Latvijas valdība nacionalizēja un pēc 1920. gada zemes reformas
1922. gadā ierīkoja viengadīgu piensaimniecības skolu. 1925. gadā Pauls Līvens atgriezās atkal dzimtenē un iesniedza Dzelzceļu virsvaldei lūgumu pieņemt
viņu darbā. Ar Liepājas - Glūdas dzelzceļa būves vadītāja inž. J.Leimaņa
atbalstu viņu iecēla par šīs līnijas 5. distances
priekšnieku. Apmeties Perbonē pie Rudbāržiem, viņš,
vienkāršos apstākļos ar savu dzīvesbiedri dzīvodams, savus uzdevumus veicis ļoti apzinīgi un lietpratīgi. 1926. gada beigās vipš tomēr darbu atstājis un
aizbraucis uz Beļģiju.
Pauls Līvens miris 1963. gada 11. maijā Londonā, apglabāts Ganersberijas kapsētā. Bet Smiltene vēl līdz mūsdienām ir pateicīga viņam par ieguldījumu pilsētas attīstībā. Smiltenes muižas centrā ir viņam veltīts piemineklis, pie slimnīcas ir piemiņas plāksne.
Avīzes ziņu par Paula Līvena nāvi papildināja norādījums, ka pēc viņa vēlēšanās izvadīšanai pēdējā gaitā Londonā bija aicināti kā latviešu luterāņu, tā arī latviešu pareizticīgo mācītājs. Pieminēts arī, ka aizgājēja dēls Leonīds ir Londonas latviešu luterāņu draudzes loceklis, un ka aizgājēja māsas latviešu valodā sirsnīgi sarunājušās ar mūsu tautiešiem, kas piedalījušies bērēs. (Izmantoti materiāli no 1964.gada aprīļa izdevuma “Tehnikas apskats”)
