Smiltenes viduslaiku pils (castrum Smilteselle, Schloss Smilten)

 

                                                                 (1930.gada foto)

                                                                                  (2020.gada foto)

                                                (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Smiltenes pili 1367.—1370. gados cēlis V. fon Frīmersheims uz Abula krasta, tagadējās Smiltenes muižas vietā. Pils līdz ar novadu piederējusi Rīgas virsbīskapam, kur tas pa vasarām mēdzis uzturēties. 1530.gadā pils līdz ar novadu nonāk Hohencolleru prinča Brandenburgas Viļuma — vēlākā Rīgas arhibīskapa — īpašumā. Ķildas ar bīskapu R. fon Bukshevdenu un cīņas ar ordeni noveda Viļumu apcietinājumā, ko tas izcieta Smiltenes pilī. Šais strīdos iejaucās arī vācu ķeizars Ferdinands un poļu karalis Sigismunds. No 1558.gada aprīļa līdz 1559.gada janvārim Smiltenes pilī bija arhibīskapa Viļuma galma miteklis.
Jau viduslaikos ap pili izveidojās prāva nometne-miestinš. 1560.gadā krievi miestiņu galīgi nopostīja. Ziemeļu kara laikā 1702.gadā Smiltene nodedzināta un no jauna nodibinājās tikai pagājušā gadsimteņa deviņdesmitos gados, kad Smiltenes muižu ieguva firsts Līvens, kas sāka izdot apbūves gabalus. Smiltene sevišķi uzplauka pēc Smiltenes—Valmieras—Ainažu dzelzceļa atklāšanas 1911. gadā. Pilsētas tiesības Smiltenei piešķirtas 1920.gadā. 1897.gada tautas skaitīšanā Smiltenē skaitīja 1484, bet 1926. g.— 3323 iedzīvotājus, no kuriem liels procents ebreju. (Vadonis pa dzimtenes kalniem un lejām, 1930)

Tā par pili rakstīja 1930.gada tūristu ceļvedis. Mūsdienās Smiltenē pie viduslaiku pils ir sekojošs skaidrojums: “Pēc kardinālpriestera lēmuma pili no 1367.līdz 1370.gadam būvēja ordeņa mestrs Vilhelms fon Freimersheims, kurš vēlāk to nodeva arhibīskapam. Tā ir viena no jaunākajām Vidzemē būvētajām pilīm. Iespējams, ka pils celta jau pirms 1359.gada un 1367.gadā cietoksnis pārbūvēts un nostiprināts. Kara mākslai attīstoties, šādas pilis vairs nespēja pretoties jaunajiem kara ieročiem un pēc šīs pils tika uzceltas vēl tikai 9 mūra pilis. Smiltenes pils mūri bija diezgan grūti ieņemami, pils bija pasargāta ar ūdens grāvjiem un stāvo Abula krastu. Pilī iekļūt varēja tikai pa nolaižamo tiltu. Pils pagalmā saglabājusies kalpu māja. Pils bijusi kvadrātveida formas ar 60 metrus garām malām. Nelielas mūra daļas ir saglabājušās un tās ļauj spriest, ka būve bijusi 3-4 stāvus augsta. Pie aizsargmūra pagalma pusē celtas atsevišķas mūra vai koka ēkas: pārvaldnieka nams, bruņinieku dzīvokļi, telpas svētceļniekiem, karavīriem, dienestniekiem, labības spīķeri, ieroču un vīna pagrabi, staļļi. Būves vidū bija pirmā Smiltenes baznīca”.

Ziemeļu kara laikā Smiltenes pili izpostīja un vairs neatjaunoja.




Adrese: Smiltene, Kalnamuiža (koordinātes - 57.427839, 25.910994)