Vecauces luterāņu baznīca

 

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                   (2017.gada foto)
 

                                                                               (1910-to gadu foto)

1938.gada „Zemgales balss” raksta: „Vecauces baznīca ir viena no vecākām baznīcām mūsu valstī. Tā pastāv jau no 1667. gada un savā laikā tur sprediķojuši un draudzes garīgo dzīvi veidojuši vairāki ievērojami mācītāji. Baznīcas dibināšanas gads gan noteikti nav zināms. Vecauci apkalpoja Lielauces mācītāji un tikai 1934. gada novembrī Vecauces baznīcu atdalīja no Lielauces draudzes. Tagad Vecauci apkalpo mācītājs Jānis Turks.
Jaundibinātā draudzē ietilpst Auces pilsēta, Vecauces pagasts, Bēnes pagasts un zināms skaits māju arī no Vadakstes pagasta tā saucamā Benkavas centra saimniecības. Vecauces baznīcā ir 500 sēdvietas. Pēdējos gados baznīcā veikti vairāki izdaiļošanas darbi, pārveidots altāris un ērģeļu telpa. Šī gada 2. februārī nopirkta arī jauna draudzes māja.”

Pirmā baznīca Vecaucē bija koka būve. 1729.gadā tajā iespēra zibens un baznīca nodega. Pēc tam to uzbūvēja no akmeņiem, bet 1866.gadā baznīcai piebūvēja piebūvi altāra galā. 1932.gadā baznīcā ierīkoja elektrisko apgaismojumu. Pēc Otrā pasaules kara baznīcas ēka bija stipri cietusi, jo okupācijas armija baznīcas telpās bija ierīkojusi kalēju darbnīcu. Baznīcu izremontēja un dievkalpojumi atsākās 1947.gadā.

1930.gados baznīcā bija altāra glezna ,,Jēzus uz jūras”. Kara laikā tā pazuda. Pēc tam gleznas vietā atrodas gleznojums, kurš atradās zem pazudušās gleznas.

Interesants ir tās interjers, tajā apskatāma ekspozīcija ar unikālām un vēsturiskām fotogrāfijām par Auci Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.

Baznīcas dārzā apbedīts Vecauces muižas īpašnieks Fridrihs fon Mēdems (11.06.1859 - 02.06.1911).

Adrese: Dobeles novads, Vecauces pagasts, Vecauce, Akadēmijas iela 1

 

Bija reiz mājas - Jurgaiši, Bukaišu pagastā

 

                                            (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1884.gadā dzimušais rakstnieks Roberts Sēlis bērnībā ar māti dzīvojis Jurgaišos. 1984.gadā laikrakstā “Komunārs” cita starpā rakstīts: “Turpmākā dzīve mazajam Robertam ritēja kopā ar māmiņu Bukaišu pagasta “Mazrunčos”, “Jurgaišos” un Jaunajā muižā, no kurienes sākušās viņa skolas gaitas. Pašmācības ceļā puisēns sācis mācīties jau «Jurgaišos», jo bija pieejamas saimnieka grāmatas, zēnu ietekmēja arī jaunā Jurgaiša labvēlība. Pavasarī no Jaunās muižas māte veda puiku uz Bukaišu pagastskolu pie vecā Šillera tēva.”

Adrese: Dobeles novads, Bukaišu pagasts (koordinātes - 56.407379, 23.298955)

 

Žvelgaiču jeb Žagares pilskalns un osu taka (Žvelgaičio piliakalnis)

 

                                            (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pilskalns atrodas iegarena paugura augstākajā daļā, Svētes kreisajā krastā. Apmēram 700 m uz austrumiem no tā atrodas Žagares II pilskalns – Raktes pilskalns.

Pilskalns ir 55 m garš, bet platums mainās no 50 m dienvidrietumos līdz 68 m ziemeļaustrumos. Pa malām to ieskauj 1 m augsts un 10 m plats uzbērums. Pilskalna ziemeļaustrumu nogāzē 4 m zem uzbēruma ir 3 m plata terase, kas ir nedaudz slīpa uz ārpusi. 5 m zem terases nogāzē bija izrakts 12 m plats un 2 m dziļš aizsarggrāvis ar 0,4 m augstu un 3 m platu dambi ārpusē. Dienvidrietumu puses nogāzi aizsargāja 10–14 m plats un 1 m dziļš aizsarggrāvis. Pilskalna nogāzes ir stāvas - no 1,5 līdz 15 m augstumā. Tiek uzskatīts, ka aizsargtorņi bija izvietoti pilskalna galos. Uz ziemeļaustrumiem un dienvidrietumiem no pilskalna atradās senā apmetne 3 ha platībā.

Žagares osu taka ved no ceļmalā esošās auto stāvvietas pāri osam un tālāk apvijas apkārt garajam Žvelgaiču ezeram. Taka ir interesanta, tajā ir vairāki tiltiņi, tā vijas gan pa ceļu, gan pa mežu un pat pa pludmali. Pa ceļam ir vairākas piknika vietas.

Adrese:  Lietuva, Žagare (koordinātes - 56.357300, 23.230838 )

 

Bija reiz mājas - Lielbraņķi, Naudītes pagastā

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Bija Lielbraņķi un bija Mazbraņķi. Mazbraņķu vārds pat no kartēm pazudis, Lielbraņķi vēl kartē turas. Par savulaik turīgo un biezi apdzīvoto Naudītes pagastu daudz rakstījis novadpētnieks Gunārs Birkmanis vairākās atmiņu grāmatās - par postu, kuru atnesa šim pagastam karš un pēc tam daudzi desmiti neiedomājami truli padomju okupācijas gadi, kad tika spridzinātas baznīcas, piegānītas un nojauktas izsūtīto saimnieku mājas. Apvidus bijis bagāts arī ar vērtīgiem, seniem kokiem, no kuriem daudzi šos gadus ir pārdzīvojuši. Laikrakstā “Latvija Amerikā” 2005.gada martā publicēts Gunāra Birkmaņa raksts par dižkokiem un cita starpā tiek minēts: “Sen izzudušo Lielbraņķu māju aizaugušajā biežņā Guntis Eniņš uzmeklējis vienu no visdižākajiem Dobeles apkaimes ozoliem ar stumbra apkārtmēru 6,3 metri un turpat saskatījis varenāko vītolu, kura stumbra apkārtmērs arī pārsniedz 6 metrus.

Gunta Eniņa iespaidā es ar lielāku nemieru sirdī sāku vērtēt krievu armijas milzīgo karaspēka daļu nodarījumus Dobeles un Naudītes apkaimē. Aizņēmuši prāvas teritorijas no Muldavām līdz Gardenei, krievu armijnieki vēl izsludināja daļu Naudītes un Slagūnes par kara mežniecībai piederošām. Te notika vislielākie posta darbi. No daudzām vēl sakoptām lauku mājām padzina cilvēkus, šīs ēkas noārdīja un ķieģeļus, pamatu laukakmeņus armijnieki veda un pārdeva Dobeles ģimenes mājiņu būvētājiem. Pa partizānu modei cirta kokus un veda baļķus iztirgot uz Lietuvu. No zemes virsas pazuda stipri mūrētās mājas, pat to pamati...
Divās vietās Naudītē armijnieki aizsprostoja ūdeņu dabīgo plūdumu, lai būtu makšķerēšanas un pīļu medību vietas. Jaunsesavas pusē pārpurvojās ne tikai lauki, bet arī mežs un Sesavas upīte apmēram divu kilometru garumā.
Postnieki nedeva mieru arī kapsētām. Viņi atraka un pameta vaļējas turīgāko saimnieku atdusas vietas. Krievu zaldātiem šķita, - ja glītāks kapa piemineklis, tad kapā arī jāatrodas zeltam... “

Adrese: Dobeles novads, Naudītes pagasts (koordinātes - 56.592382, 23.182006 )

 

Dobeles latviešu mācītājmuiža

 

                                                          (Padomju okupācijas gados)

                                                                                (Pēc ugunsgrēka)
 

 

                                             

                                                   (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Mācītājmuiža esot bijusi vienstāvu ēka ar dakstiņu jumtu. Apkārt muižai pleties skaits parks, kuru nākuši skatīties tuvi un tāli ciemiņi. Padomju okupācijas gados ēkai uzcelts otrais stāvs un iemitināti strādnieki, parka teritorija piegružota. Ir avoti, kuros teikts, ka līdz mūsdienām no ēkām saglabājušās tikai drupas. Bet tomēr 2023.gadā muižas vietā redzams nekopts parks un vairākas ēkas, no kurām pāris ir apbūvētas ar baltiem silikātķieģeļiem. Ļoti iespējams, ka tās ir kādas no mācītājmuižas ēkām. Bet pati mācītāja dzīvojamā ēka varētu būt atradusies 2023.gadā nu jau pilnīgi tukšā laukumā, ko iezīmē kāds liels akmens. Drupas, acīmredzot, ir novāktas.

Adrese: Dobele, Uzvaras iela 53 B, 53 C un apkārtne 

 

Mazsaules muiža (Klein – Rahden)

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1924.gada “Valdības vēstnesī” ziņojums, ka Mazsaules muiža un daudzas citas tiek ieskaitītas valsts zemes fondā. Pirms tam īpašnieks bijis Krievijas zemnieku agrārbanka.

Adrese: Bauskas novads, Vecsaules pagasts (koordinātes - 56.457454, 24.340942)

 

Sesavas kapu baronu apbedījumi

 

                                          (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kapos ir daži baronu Bēru dzimtas pieminekļi (salasāmie - Leopold von Behr un Arthur von Behr), bet uzkalniņā – grāfu Mēdemu dzimtas kapi. Te apbedīts Elejas pils ansambļa radītājs Žanno Mēdems (1763-1838), kura īstais vārds bijis Kristofs Johans Frīdrihs. Te apbedīta arī viņa otrā sieva un arī Dagmāra Mēdema (1892-1908), kura izlēkusi pa pils logu romantisku iemeslu dēļ. (S.Rusmanis “Zeme starp Rundāli un Tērveti”)

Adrese:Jelgavas novads, Elejas pagasts (koordinātes - 56.421702, 23.730961 )