.JPG)
Bija Lielbraņķi un bija Mazbraņķi. Mazbraņķu vārds pat no kartēm pazudis, Lielbraņķi vēl kartē turas. Par savulaik turīgo un biezi apdzīvoto Naudītes pagastu daudz rakstījis novadpētnieks Gunārs Birkmanis vairākās atmiņu grāmatās - par postu, kuru atnesa šim pagastam karš un pēc tam daudzi desmiti neiedomājami truli padomju okupācijas gadi, kad tika spridzinātas baznīcas, piegānītas un nojauktas izsūtīto saimnieku mājas. Apvidus bijis bagāts arī ar vērtīgiem, seniem kokiem, no kuriem daudzi šos gadus ir pārdzīvojuši. Laikrakstā “Latvija Amerikā” 2005.gada martā publicēts Gunāra Birkmaņa raksts par dižkokiem un cita starpā tiek minēts: “Sen izzudušo Lielbraņķu māju aizaugušajā biežņā Guntis Eniņš uzmeklējis vienu no visdižākajiem Dobeles apkaimes ozoliem ar stumbra apkārtmēru 6,3 metri un turpat saskatījis varenāko vītolu, kura stumbra apkārtmērs arī pārsniedz 6 metrus.
Gunta
Eniņa iespaidā es ar lielāku nemieru sirdī sāku vērtēt krievu
armijas milzīgo karaspēka daļu nodarījumus Dobeles un Naudītes
apkaimē. Aizņēmuši prāvas teritorijas no Muldavām līdz
Gardenei, krievu armijnieki vēl izsludināja daļu Naudītes un
Slagūnes par kara mežniecībai piederošām. Te notika vislielākie
posta darbi. No daudzām vēl sakoptām lauku mājām padzina
cilvēkus, šīs ēkas noārdīja un ķieģeļus, pamatu laukakmeņus
armijnieki veda un pārdeva Dobeles ģimenes mājiņu būvētājiem.
Pa partizānu modei cirta kokus un veda baļķus iztirgot uz Lietuvu.
No zemes virsas pazuda stipri mūrētās mājas, pat to
pamati...
Divās vietās Naudītē armijnieki aizsprostoja ūdeņu
dabīgo plūdumu, lai būtu makšķerēšanas un pīļu medību
vietas. Jaunsesavas pusē pārpurvojās ne tikai lauki, bet arī mežs
un Sesavas upīte apmēram divu kilometru garumā.
Postnieki
nedeva mieru arī kapsētām. Viņi atraka un pameta vaļējas
turīgāko saimnieku atdusas vietas. Krievu zaldātiem šķita, - ja
glītāks kapa piemineklis, tad kapā arī jāatrodas zeltam... “
Adrese: Dobeles novads, Naudītes pagasts (koordinātes - 56.592382, 23.182006 )
