(Baznīca 2016.gadā)
(Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Viesturs Segliņš)
Necilā
baznīciņa pēdējos gadus bija pilnīgi nolaista un ieaugusi meža
biezoknī tā, ka tai varēja pabraukt garām to nepamanot. Jāteic,
ka baznīca līdz mūsu dienām lielā mērā saglabājusies,
pateicoties vietējās iedzīvotājas Marijas Gulbes iniciatīvai –
viņa kopā ar ģimeni dievnamu uzturējusi, kopusi, un to turpina
viņas bērni.
Bet… Kādā
jaukā dienā lauku baznīciņa Jaunsaulē ar draudzi ne vairāk par
desmit cilvēkiem saņem Amerikas tēvoča mantojumu – gandrīz 363
000 eiro. Tas vietējā sabiedrībā izraisījis teju vai krusta
karus…
2016.gadā
stājās
spēkā testaments, ar ko ASV latvietis un kādreizējais
jaunsaulietis Viesturs Segliņš (1926–2016) novēlēja vairāk
nekā pusmiljonu eiro baznīcai, to sadalot Jaunsaules Svētā
Konrāda Romas katoļu dievnamam un Skaistkalnes Romas katoļu
baznīcai. Draudžu
kontos ieskaitīta nauda, attiecīgi 363 000 eiro un vairāk
nekā 200 000 eiro. Tas ir viens no ievērojamākajiem
privātpersonas ziedojumiem Latvijas otrās brīvvalsts laikā
baznīcai un arī kopumā. Viestura Segliņa un viņa sievas pīšļi
guldīti dzimtās zemes klēpī līdzās baznīcai Jaunsaulē.
2018.gadā
no
gaidītās dievnama atdzimšanas joprojām nebija
ne
vēsts. Vienīgais, kas par mantojuma naudu pagaidām bija
iegādāts - jauns vieglais auto mācītāja vajadzībām, un
aizgājēja tuvinieki šokēti, no baznīckungiem izdzirdot, ka
vienīgais, kas dievnamā jāuzlabo, ir… grīda.
1937. gadā,
kad Segliņš bija 11 gadu vecs puika, Skaistkalnes kapucīni nolēma
uz katoļiem piešķirtās kapsētas zemes Jaunsaulē būvēt mūra
baznīcu ar dzīvokli sargam. Tā paša gada vasarā kapucīnu tēvi
jau iesvētīja pamatus, un, kā liecina fotogrāfijas Segliņu
dzimtas albumā, roku pamatakmens iecelšanā un ēkas celtniecībā
pielicis arī Viesturs ar ģimeni.
Cerēto baznīcā iešanu pārtrauca
Otrais pasaules karš, Viestura tēvs Viktors, būdams ne tikai
draudzes loceklis, bet arī aizsargs un Vārberģu mājas saimnieks,
kopā ar ģimeni – sievu Annu un četriem bērniem (piektais –
dēls – palika Latvijā) – bija spiests doties bēgļu gaitās
līdz pat Amerikai. Tautiešu un sporta pasaules aprindās Viesturs
vēlāk kļuva pazīstams kā šahists, par ko liecina arī paša
pasūtīts uzraksts uz kapa pieminekļa: šaha čempions Vācijā
1956. gadā un ASV 1969. gadā.
Paveroties ceļam uz Latviju,
Viesturs uz dzimteni pie radiem centies atbraukt vismaz reizi divos
vai trijos gados. Un vienmēr apmeklējis Jaunsaules baznīcu.
Bērnības atmiņas un piederība katoļu draudzei mūža nogalē
bija tik spēcīgas, ka Segliņš izlēma savus iekrājumus un
līdzekļus no pārdotajiem īpašumiem novēlēt dzimtās puses
baznīcām.
Testamenta izpildītājs, ASV
dzīvojošais tautietis Jānis Zommers (aizgājēja māsasvīrs)
atklāj, ka “aizgājēja īpaša griba bija Jaunsaules baznīcas
pārbūve un labiekārtošana”, kurai, pēc radinieku cerībām,
bija jāsākas jau 2018.gadā. Zommers ticies arī ar Jaunsaules
baznīcas mācītāju Romualdu Baļčūnu, kuram darījis zināmu gan
to, ka ir šāds testaments (tā rakstu tobrīd jau bija saņēmis
draudzes priekšnieks Viktors Gulbis) un baznīcai drīz ienāks
nauda, gan aizgājēja gribu dievnamu labiekārtot. Tajā pašā
reizē viņš Baļčūnu iepazīstinājis ar savu krustmeitu Silviju
Jemeļjanovu, kurai lūdzis dievnama rekonstrukcijas procesā
palīdzēt un būt par uzraugu.
Atšķirībā no Skaistkalnes
baznīcas, kas ir kultūrvēstures piemineklis, tāpēc process ir
daudz laikietilpīgāks, Jaunsaules baznīcā izdevies diezgan ātri
tikt galā ar formalitātēm, atlicis vien ķerties pie darbiem.
Liels bijis testamenta izpildītāja
pārsteigums, jūnija sākumā saņemot krustmeitas ziņu, ka visi
plānotie darbi tiek iesaldēti baznīctēvu neizprotamas rīcības
dēļ. Par jau padarītajiem darbiem netiek veikti pārskaitījumi no
baznīcas konta. Gan darbi, gan maksājumi tika bremzēti, jo tos
pēkšņi, kā izrādījās, jāsaskaņo ar Jelgavas diecēzes
bīskapu.
“Iznāk, ka baznīcā labā roka
nezina, ko dara kreisā?” retoriska ir Silvija, atklādama, ka
pirmais pirkums, ko par 15 000 eiro no mantojuma naudas iegādājusies
Jaunsaules katoļu baznīca, ir pavisam jauna Škoda priesterim.
“To var saprast – mācītājam ir
septiņas draudzes, tāpēc skaidrs, ka transports ir nepieciešams.
Taču skaidrs ir vēl kas – naudu par mašīnu mācītājs
pārskaitīja nevilcinoties (un to, kā saprotu, iespējams izdarīt
tikai ar bīskapa atļauju), bet, kad runa par baznīcas
rekonstrukciju, tiek pateikts, ka tik daudz naudas mums nav?”
neizpratnē ir aizgājēja radiniece.
Par to, ka mantotās naudas ir
pietiekami, lai Jaunsaulē izveidotu ievērojamu katoļu pulcēšanās
vietu, ir pārliecināti gan testamenta izpildītāji, gan draudzes
pārstāvji, gan arhitekte Vija Ozola. Tikšanās reizē viņa arī
izrādīja baznīckungiem skices, kā dievnams varētu izskatīties
jau drīzā nākotnē.
Bīskaps uz tikšanos ieradās kopā
ar “saviem būvniekiem”, visai ironiski noskaņots. Viņaprāt,
“šajā vietā nav cilvēku”, kas uz baznīcu nāktu, tāpēc “kā
saimnieks” apšauba rekonstrukcijas lietderīgumu. „Var jau
uzcelt šeit katedrāli, un tālāk?” skeptisks bija Pavlovskis.
Vietējie iedzīvotāji jau pauduši bažas, ka, izrādot pārsteigumu
par testamentu, katoļu baznīcas funkcionāru vēlme varētu būt
novilcināt laiku, lai sakārtotu sev izdevīgas shēmas. Vaicāts,
vai draudzei ziedota nauda var aizplūst baznīcas kopējā kasē
“labākiem mērķiem”, Pavlovskis ir noraidošs, mierinot, ka
“to, cik kurai draudzei bankas kontā naudas”, viņš “nezina
un nekontrolē”.
Mulsina vēl kāds fakts. Sarunā ar
sapulces dalībniekiem bīskaps apliecināja, ka Skaistkalnes katoļu
baznīca, kurai ziedots vairāk nekā 200 000 eiro, “nav zem
Jelgavas diecēzes, bet gan pieder mūkiem”, tāpēc teikšanas
tajā viņam neesot. “Es nezinu, ko baznīca plānojusi darīt par
ziedoto naudu, jo par to neatbildu,” paskaidroja Pavlovskis. Tomēr,
kā sarunā atklāj Skaistkalnes baznīcas tēvs Jānis Vīlaks,
dievnams joprojām ir zem Jelgavas diecēzes un par to, kur izlietot
ziedoto naudu, lemšot… bīskaps Pavlovskis.
Tomēr pēc visām šīm peripētijām
dievnams ir uzcelts un 2020.gada 27.septembrī piedzīvoja
iesvētīšanas misi. Objekta pārbūves projekta autore, arhitekte
Vija Ozola jau daudzus gadus ir jaunsauliete, kas viņu iedvesmojis
baznīcu uzlūkot ne vien kā dievnamu, bet arī kā garīguma
centru, kas šai vietai piešķirtu jaunas iespējas un vizuālo
tēlu. „Ēkai radījām torni, kam noteikti jābūt katrā baznīcā,
zvanu, garos logus, kas piešķir tiekšanos uz augšu.”
Pārbūves gaitā atjaunotas arī
visas baznīcas iekštelpas, izbūvēts otrais stāvs, kur izveidotas
omulīgas telpas atpūtai un neformālām tikšanām. Baznīcā, kas
iepriekš bijusi bez apkures, nu ierīkota elektriskās apsildes
sistēma. Par dievnama atdzimšanu visiem pagastā kopš šīs
vasaras sākuma četras reizes dienā – precīzi pulksten 9, 12, 15
un 18 – „ziņo” torņa zvana skaņas. Apliecinājumi, ka
objekts bijis to veicēju mīlestības darbs, rodami arī interjerā
– tornī zem zvana saules staros zaigo vitrāžas krusts, bet
sienas rotā mākslinieces Ievas Jurjānes gleznotas 14 Krusta ceļa
pieturas.
Adrese: Bauskas novads, Skaistkalnes pagasts (koordinātes - 56.342229, 24.470747)