Jaunsaules luterāņu baznīca

 

                                                                 (Baznīca senāk)

                                                                                   (Gads nezināms)

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Jaunsaules pirmā koka baznīca celta ap 1637. gadu. 1700. gadā tiek minēta "koka baznīca ar mazu torni, diezgan veca, tomēr vēl lietojama un labā stāvoklī, ar salmu jumtu". 1737. gada dokumentos minēts, ka tā ir pussabrukusi. Par Jaunsaules muižas īpašnieka Franča Kristofa fon Netelhorsta līdzekļiem uzcēla pildrežģa tehnikā jaunu dievnamu un iesvētīja to 1740. gada 29. oktobrī.

Tagadējo, Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projektēto, 1827. - 1830. gadā celto ampīra stila mūra dievnamu iesvētīja 1830. gada 2. augustā.
Pirmā pasaules karā sagrāva baznīcas torni un jumta segumu, baznīcas zvans tika aizvests uz Krieviju. Dievnamu atjaunoja un iesvētīja tikai 1931. gada 11. oktobrī. Otrā pasaules kara laikā sašāva celtnes torni un jumtu. Dievkalpojumi Jaunsaules baznīcā notika līdz 1947. gadam, draudzē kalpoja mācītājs T. Valters. Komunistiskais režīms mācītāju notiesāja un izsūtīja. Baznīcā uzdarbojās vandāļi, izdemolējot ērģeles un sabojājot altārgleznu. 
1953. - 1954. gadā draudze atjaunoja torni. 60. gadu sākumā nodokļu politikas dēļ draudze bija spiesta baznīcu atstāt. Dievnamā kolhozs ierīkoja tukšās taras noliktavu. Baznīca pamazām nonāca avārijas stāvoklī. Pēc baznīcas atgūšanas draudze ar kolhoza "Vecsaule" palīdzību sāka celtnes atjaunošanu. 1990. gadā, kad tika atjaunota draudzes darbība, tika uzsākti arī baznīcas atjaunošanas darbi, kurus vadīt uzņēmās A. Balgalvis, un kuros aktīvi iesaistījās arī draudzes locekļi. 1990. - 1993. gadā atjaunoja celtnes jumtu un interjeru, aizmūrēja torņa laternas logus.
Draudzē sāka kalpot mācītājs V. Parpucis, viņu nomainīja V. Kļaviņš, vēlāk L. Rozentāls. Kopš 1996. gada Jaunsaules baznīcā kalpo tagadējais draudzes mācītājs Jānis Tālums.

Baznīca ir garenbūve ar izvirzītu torni un pusloka kupolu,ko vainago laterna. Celtnes galvenais akcents ir trīspakāpju tornis, ko grezno izteiktās starpstāvu dzegas, pirmā stāva pilastri un otrā stāva toskāniskās kolonnas. Pašreiz zvanu tornī atrodas zvans ar uzrakstu: "Jaunsaules ev. lut. Draudzes baznīcas zvans. Jāņa par. gr. 2.20.1931. g. Dāmu komiteja un draudze."
Baznīcas interjers veidots ļoti askētiski, bet ar greznāku altāra daļu. Ērģeļu lukta balstās uz toskāniskām kolonnām un ērģeļu luktas margas rotā virpoti balustri. 1831. gadā būvētās ērģeles un prospekts gājis bojā pēc otrā pasaules kara.
Mūsdienās altāra retablā atrodas Nellijas Radvilas glezna "Augšāmcelšanās", bet pirms otrā pasaules kara tur atradusies nezināma autora glezna "Kristus apskaidrošana". Šī altārglezna līdz 2009. gadam glabājusies Rundāles pils muzeja fondos, bet pēc tam tā ir atgriezta Jaunsaules draudzei un ir restaurēta Latvijas Mākslas akadēmijā.

Jaunsaules ev. lut. baznīcai kopš 2009. gada ir piešķirts vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

Adrese:  Bauskas novads, Vecsaules pagasts, Jaunsaule (koordinātes - 56.345566, 24.461901 )