Valtaiķu viduslaiku pils drupas

 

                                                                  (2006.gada foto)

Pils drupas atrodas 1,5 km no Valtaiķiem Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē pie Pilskalnu mājām. Savulaik pils atradusies loti svarīga satiksmes ceļa Jelgava-Aizpute-Grobiņa malā. Valtaiķu pils līdz 1392. gadam bijusi ordeņa pils, bet pēc tam Kurzemes bīskapa pils. Pastāv doma, ka Valtaiķu pils sākumā atradusies Vecpilī, bet pēc tam pārvietota uz tagadējo vietu. Kā pils celšanas gads tiek minēts 1277. gads, bet tas nav dokumentāri pamatojams. 1583. gadā Valtaiķus ieņēma poļi, un 1585. gadā no pils it kā palikuši tikai apkārtmūri. 17. gadsimtā Valtaiķi kļuva par hercoga muižu. Nav zināms, kad pils gājusi bojā. Tiek pieļauta doma, ka pils pamazām sagruvusi jau 18. gadsimtā. 19. gadsimtā Valtaiķu muiža bija pārcelta uz Valtaiķu ciemu.

Otrā pasaules kara laikā pils mūrus saspridzināja ceļa būvei.

Adrese: KUldīgas novads, Laidu pagasts (koordinātes - 56.696532, 21.778241)

 

Daudu muiža (Daudas muiža, Gut Sperling, Olgasruhe) Siguldā

 

                                                     (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Tūristu visretāk apmeklētā vieta Siguldā - Daudu pils jeb Olgasruhe, kā to savas meitas vārdā nosaucis kāds no pils agrākiem īpašniekiem.
Daudas ar saviem dabas krāšņumiem – paradīzes stūrītis virs zemes. 800 metrus pa kreisi no Daudām no augstas kraujas paveras plašs skats uz Gauju un Turaidas pilsdrupām. Pils tuvumā lejup ved stāvas kāpnes, kuras pēkšņi nobeidzas galvu reibinoša bezdibeņa malā. Saskatāmas varenas klinšu sienas, kas nozūd kaut kur dziļumā. Šī vieta nosaukta par Raganu katlu jeb Velna aizu.
Raganu katla sienas pārspēj visstāvākās Velnalas klintis. Neuzmanīgs solis var atnest drausmīgu nāvi klinšu šķautnēm noklātā Raganu katla dibenā. Kādas citas kāpnes līču-loču ved lejup gar stāvām apsūnojušām klinšu sienām, kurās ieurbušās pār klintīm pārkārušās koku saknes. Arī šīs klintis, kas stiepjas nepārtraukti simtiemmetru, ar savu romantiskumu aizrauj ikvienu patiesu dabas krāšnuma cienītāju.
Daudu pils kādreiz piederēja Rīgas lieltirgotājam Šperlingam, vēlāk baznīcas virsvaldes sekretāram Kalniņam. Pēdējā laikā pils pārgājusi tirgotāja F. Nāruna rokās, kas to jau paspējis diži uzpost. Daudām piederošā zemes platības sasniedz 300 pūrvietas. Ierīkots apmēram 20 pūrvietas plašs augļu dārzs. Pili ieskauj krāšņs ziedu dārzs un plašs skuju koku parks ar grantētiem celiņiem un alejām. Siltumnīcās izaudzētas melones, arbūzi un vīnogas. Pie pils izbūvēts plašs peldbaseins. No Daudu pils torņa paveras plašs skats uz apkārtējām gravām un laukiem. (Brīvā zeme, 25.08.1933)

Mūsdienās no minētā krāšņuma nekas vairs nav saglabājies. Ir tikai kāda sena saimniecības ēka.

Adrese: Siguldas novads, Siguldas pagasts (koordinātes - 57.175816, 24.886278 )

 

Sējas pamatskola

 

                                               (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Skolas celtniecības sākta 1914. gadā par Sējas pagasta ļaužu saziedotajiem līdzekļiem. Celtniecība pabeigta 1922. gadā, un skola iesvētīta 26. novembrī. Skola izveidojās apvienojoties Suliņu un Vēžu skolām. Pirmais un ilggadējais skolotājs un pārzinis bija Pauls Štāls. Skolā četrās apvienotajās klasēs zināšanas apguva 100 skolēni, strādāja četri skolotāji. Skolā darbojās internāts un kopgalds. Skolu uzturēja pagasts par saviem līdzekļiem.

Skolas pastāvēšanas laikā tajā strādājuši 212 skolotāji un skolu vadījuši 12 direktori. 

Adrese: Saulkrastu novads, Sējas pagasts, Sēja (koordinātes - 57.170780, 24.632292 ) 

 

Valtaiķu mācītājmuiža

 

                                        (Foto no 2002.gadā izdotās grāmatas "Mācītājmuižas Latvijā")

 

                                            (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Tagad mājas “Lapiņas”. Te var meklēt Kuldīgas novada teātra sākumu. 1841.gada “Latviešu avīzes” raksta, ka mācītāja Katerfelda 50 gadu jubilejā “abbejās dienās baznickunga muižā bija dažādas lustešanas, un beidzamā dienā vēl latviešu kummedija”. Šeit mācījies arī rakstnieks Māteru Juris. Kādā laika posma šajā ēkā bijis pansionāts “Valtaiķi”, pēc tam iekārtoti dzīvokļi.

Mūsdienās ēka pamesta un atrodas katastrofālā stāvoklī.

Netālās mājas “Ārlati” ir bijusī J.Veides privātskola, kas dibināta 1875.gadā kā Valtaiķu draudzes skola. Šeit no 1882.-1884.gadam mācījies rakstnieks Jēkabs Janševskis. Viņa romānos “Bandava” un “Mežvidu ļaudis” darbība risinās Valtaiķu un Laidu apkārtnē.

Adrese: Kuldīgas novads, Laidu pagasts (koordinātes - 56.690326, 21.810574 )

 

Valtaiķu baznīca

 

                                           (Fotografgēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                   (1920-to gadu foto)
 

Pirmā koka baznīca Valtaiķos pieminēta jau 1568.gadā. 1685.gadā izgatavots torņa gailis. 1710.gadā baznīca sagruva un 1736.gadā tās vietā uzcēla jaunu koka baznīcu. Pēc 56 gadiem (1792.gadā) tika celta jauna mūra baznīca, kura redzama arī mūsdienās. Baznīca cieši saistīta ar Manteifeļu dzimtu, kas 4 gadsimtus pārvaldīja Kazdangu.

Baznīcas interjers veidots klasicisma stilā ar rokoko elementiem. Altārgleznu «Golgāta» 1833. gadā gleznojis viens no ievērojamākajiem tā laika Baltijas gleznotājiem J. L. Eginks pēc Manteifeļa pasūtījuma. Ērģeles 1855. gadā būvējis K. Bitners, 15 logu vitrāžas izgatavotas 20. gadsimta sākumā Itālijā. Par to skiču autoriem domas dalās. Tiek minēts, ka tie varētu būt vai nu Vilhelms Purvītis jeb Ernsts Tode, kuram Rīgā piederēja vitrāžu darbnīca un kurš veidojis vitrāžas arī Pētera un Doma baznīcām un Mākslas akadēmijai Rīgā. Viens Valtaiķu baznīcas logs izmaksājis 700 zelta rubļu

Arī baznīcas altāris, kancele, baznicēnu soli, ērģeļu prospekts un luktas, kas izgatavoti 1792. gadā, ir vērtīgi mākslas pieminekļi.
1991. gadā tika veikts baznīcas remonts. 

Agrāk pie baznīcas bijuši 4 krogi.

Adrese: Kuldīgas novads, Laidu pagasts, Valtaiķi (koordinātes - 56.697375, 21.800075 ) 

 

Todaižu muiža (Todaischen)

 

                                           (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Todaižu muiža celta 19.gadsimtā. Dažādos laika periodos piederēja Brendaviem un Heikingiem. Daļēji nodedzināta 1905. gadā. Muižas celtnes stipri cietušas arī kopsaimniecību laikā. Mūsdienās muižas ēkas ir aizaugušas, avārijas stāvoklī.

1927.gadā “Valdības vēstnesī” publicēts, ka 400 m garā Todaižu muižas aleja ir aizsargājams dabas piemineklis.

Adrese: Kuldīgas novads, Īvandes pagasts, Todaiži (koordinātes - 56.947330, 21.716757 )

 

 

 

Pūņu muiža (Puhnen) Kazdangas pagastā

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Piederējusi Kazdangas baronam Manteifelim.

1922.gadā muižas smēde piešķirta par dzimtu Ādamam Pukmanim.

1923.gada “Zemes ierīcības vēstnesī” publicēts, ka Kazdangas pagasta Pūņu muižas zemes gabals piešķirts Ernestam Osvaldam, jo Andrejs Prūsis no tā atteicies.

1930.gada “Latvijas kareivis” raksta, ka “no bojāta skursteņa Kazdangas pag. Pūņu muižā Aizputes apriņķa valdei nodegusi lopu kūts 10.000 ls vērtībā”.

Mūsdienās privātīpāšums. Ēka skaisti atjaunota un apkārtnē notiek vēl kādi remonta un labiekārtošanas darbi.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Kazdangas pagasts (koordinātes - 56.684753, 21.796450 )