Bufalo, akciju sabiedrība Rīgā

 

                                                      (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

Līdz 1930-to gadu vidum šis ir a/s "Bufalo" īpašums, ko 30-to gadu beigās pārņēma Latvijas kredītbanka. Līdz 1. pasaules karam tur atradās ādas izstrādājumu fabrika "Bufalo" (dibināta 1912. gadā). Daļēji bijušās fabrikas teritoriju līdz 30-to gadu vidum izmantoja a/s "Bufalo" apavu fabrika, 20-os gados tur darbojās arī sabiedrības "Vārpa" iesala ekstrakta fabrika, 30-to gadu otrajā pusē a/s "Latvijas kokvilna" fabrika. Padomju okupācijas gados tur darbojās tekstilfabrika "Boļševička", vēlāk valsts uzņēmums "Tekstilniece", 2000. gadā firmas "Kokvilna" galvenais uzņēmums.

1938.gada “Zemgales balss” raksta par īpašnieku maiņu Hofu uzņēmumā: “Latvijas kredītbanka nopirkusi a.s. Bufālo akciju vairākumu un līdz ar to fabrika pāriet bankas īpašumā. Vecās a.s. valdes priekšgalā atradās kā priekšsēdētājs J.Hofs, bet kā direktori A. Hofs un K. Drevs Rīgā. “

Adrese: Rīga, Ganību dambis 30

 

Sāvienas pamatskola

 

                                                                 (Skolas ēka senāk) 

 

                                                (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Dibināta 1866.gadā. Slēgta 1970-to gadu beigās. Mūsdienās – skaista, bet bez logiem un durvīm.

“Daugavas vēstnesis” 1940.gada 8.februārī raksta: “Sāvienas 6 kl. pamatskola, kas atrodas centra nomālē, jau 50 gadus kalpo sava pagasta jaunajai audzei. Skolas pārzinis Arturs Bergmanis pastāsta, ka skolu pašreiz apmeklē 112 skolēnu. Visas skolēnu organizācijas apvienojušās mazpulkā, kurā 57 dalībnieki. Skolas telpās ierīkots internāts, kuru izmanto 70 tajā dzīvojošie skolēni. Kopgaldam produktus piegādā skolēnu vecāki, bet trūcīgos pabalsta pagasta pašvaldība un īpaša kopgalda veicināšanas komiteja, sagādājot līdzekļus 16 skolēnu ēdināšanai. Sabiedriskās organizācijas skolu atbalsta naudas līdzekļiem un grāmatu veltēm. Par savāktiem līdzekļiem iegādātas klavieres. Draudzīgais aicinājums skolas bibliotēku paplašinājis ar 400 vērtīgām grāmatām. Vēl skolas pārzinis pastāsta, ka skolā tagad organizē skolēnu patērētāju biedrību, kurai pamatus jau likusi Ļaudonas krājaizdevu sabiedrība, ziedojot 26 ls. Apskatot skolas telpas, redzams, ka tās ilgajos gados vēl labi uzglabājušās un izdarot nelielus remontus, var savest pienācīgā kārtībā.”

Adrese:  Madonas novads, Ļaudonas pagasts, Sāviena (koordinātes - 56.668336, 26.118688 )

 

Sarkaņu pamatskola

 

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pirmā skola pagasta teritorijā dibināta apmēra pirms 230 gadiem. 1860.-1864. g. bērnus mācīja trīs apkārtstaigājoši skolotāji. Ap 1865. gadu skolas vajadzībām tika ierādīta Sarkaņu muižas pirtiņa. Rakstos šajā laikā tiek minētas arī pareizticīgo skolas Jaunzemjos un Kaļvos. Ap 1870. gadu abas skolas pārcēla uz pagastmājas otro stāvu. 1903. gadā Sarkaņos uzcēla divas skolas (luterāņu un pareizticīgo bērniem), 1915. gadā abas skolas apvienoja, 1936. gadā skolai uzcēla otro stāvu. Šajā ēkā skola atradās arī mūsu dienās. Bet nu jau kādu laiku (šobrīd ir 2023.gads) tā ir likvidēta un ēkā atrodas Sarkaņu amatu skola ar radošajām darbnīcām.

“Jaunākās ziņas” 1936.gada 7.oktobrī raksta: “Sarkaņu pag. 6-kl. pamatskolas pārbūvētā — paplašinātā skolas nama iesvētes svinībās kuplā skaitā piedalījās vietējā un apkārtnes sabiedrība. Kā izglītības ministrijas pārstāvis bija ieradies vidusskolu direktora biedrs Čuibe u. c. Pēc garīgā akta un skolas nama iesvētes, ko izdarīja Lazdonas ev.-luter. un pareizticīgo draudžu mācītāji Dzenītis un Eniņš, pagasta vecākais Āboliņš sniedza pārskatu par skolas nama būvdarbiem.”

Adrese: Madonas novads,  Sarkaņu pagasts, Sarkaņi, Kalna iela 2

 

Leimaņu ūdensdzirnavas Kaives pagastā

 

                                                        (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

                                                                          (Valdības vēstnesis,  1938)

1930-os gados piederēja Staņislavam Lukaševicam. 1980-os gados dzirnavās bijis veikals.

Mūsdienās “Dzirnavas” ir lauku māja vienā no skaistākajiem un ekoloģiski tīrākajiem Latvijas novadiem, Vecpiebalgas novada Kaives pagastā. Šī 100-gadīgā ēka ir kalpojusi par dzīves vietu Leimaņu dzirnavu saimnieka ģimenei. No pašām dzirnavām diemžēl ir saglabājušās tikai drupas. Tomēr, pirms dažiem gadiem ir izdevies atjaunot dzirnavu dīķi, atjaunojot aizsprostu uz Risenes upītes. “Dzirnavas” tagad kalpo kā viesu māja.

Adrese: Cēsu novads, Kaives pagasts (koordinātes - 57.012283, 25.651993 )

 

Imulas tilts pie Pūces ūdensdzirnavām

 

                                                                   (2011.gada foto)

                                                                      (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
 

                                                                                   (2023.gada foto)

 

Tilts būvēts 19.gadsimta beigās Lielsatiķu muižas pastāvēšanas laikā un ir divlaidumu laukakmens velvju tilts ar masīviem ledgriežiem, 5 m plats un 10 m garš. Satiksmei izmantots līdz 1963.gadam, kad blakus izbūvēja taisnāku ceļa posmu.

 

Adrese: Tukuma novads, Vānes pagasts (koordinātes - 56.962243, 22.614080 )

 

Vildogas skola (Nurmižu skola)

 

                                                            (Skolas ēka 1930-os gados)

 

(Aptuvenā skolas vieta 2020.gadā)

Pirmā skola celta 1863. gadā Vildogas pagastā kā vienstāvu mūra ēka. Skolotāja dzīvoklis atradies austrumu galā, klases telpa - rietumu galā. Internāta zēnu guļamistaba atradusies virs klases izbūvētajā bēniņu telpā. Meiteņu guļamistaba arī bijusi bēniņu telpā, tikai virs skolotāja dzīvokļa. Par skolotāju tur strādājis Dāvids Košs saukts arī par Košiņu. Košiņš raksturots kā bargs cilvēks, kas ar “rungu rokā ietur disciplīnu”.

1895. gadā par skolotāju-pārzini atnācis Pēteris Turausks. Viņš bijis cilvēciskāks pret skolniekiem, bet arī pielietojis miesassodus. Turauska laikā 1910. gadā skolai piebūvēts vēl otrs gals, lai varētu paplašināt telpas 3. klasei. Pēc Vildogas skolas trijām klasēm skolēni turpināja mācības Siguldas draudzes skolā trīs gadus. Vēlākos gados skola paplašināta par sešklasīgo ar apvienotām klasēm.

Skolotājs Turausks skolā darbojies līdz 1927. gadam. 1930. gadā sākta skolas ēkas pārbūve. Pārbūves projektu izstrādājis un būvuzraudzību veicis arhitekts Augusts Raisters, bet būvdarbi veikti Līgatnes būvuzņēmēja Jāņa Mūrmaņa vadībā. 1930. gada 20. jūnijā ticis likts pamatakmens jaunas Vildogas pamatskolas celtniecībai. 1934. gada 4. novembrī līdz ar skolas 70 gadu jubileju tikuši svinēti tās atjaunošanas svētki. Pagasta iedzīvotāji bijuši lepni par savu skolu un devuši tai nosaukumu – Baltā skola.

Skolotāja M. Mazule atceras: „No lielceļa skolu šķir liepu dzīvžogs abpus ceļa malām, un šai aizsegā aug ābeles - pa labi un kreisi, pat ēkas galā. Ēkai ir 2 stāvi un jumtstāvs, no frontālās puses divas ieejas - verandas, viena skolēnu vajadzībām, bet otra ved uz skolas direktora dzīvojamām telpām. Skolas priekšā klinteņu ierobežots rozārijs ar karoga vietu centrā. Līdz vēlam rudenim acis priecē sārtas un sarkanas rozes un krīt āboli abpus ceļam. Sētas pusē ēkai arī divas ieejas, pa pirmo parasti nāca skolotāji un skolēni, jo frontālo verandu un koridori izmantoja kā garderobi. Skolai pa labi - maza, sena kūtiņa, bet kreisajā pusē malkas šķūnis.

Ēkas pirmajā stāvā atradās direktora dzīvoklis (3 istabas un virtuve), skolotāju istaba, skolēniem ēdamzāle, liela virtuve ar ūdens boileri, zēnu guļamistaba ar mazgātuvi un tualeti, zeķu žāvētavu kā arī 1 skolotāja dzīvoklis (2 istabas un virtuve).

Uz otro stāvu veda 2 kāpnes. Te atradās klases, meiteņu guļamistaba ar drēbju žāvētavu, mazgātuve ar tualeti un 1 skolotāja dzīvoklis (2 istabas un virtuve), stāva vidusdaļu aizņēma zāle jeb aula, kā saucām. Tā bija visplašākā telpa ar lieliem 3 logiem katrā zāles galā, gaismas staru rotaļām un labu akustiku. Kreisajā zāles pusē pie sienas monumentāla mākslinieka Droņa glezna „Siena laikā”. Pie otras zāles sienas glezna „Siguldas baznīca”.

Zāles vienā galā melnais flīģelis. Vildodziešu lepnums. Stāstīja, ka šo lepno instrumentu dāvinājis Hiršs, bet grūtības bijušas ar iekšā dabūšanu, esot celts ar palagiem. Zālei gan bija viens trūkums – nebija iebūvēta skatuve. Kad bija jāspēlē teātris vai bija cita skatuviska uzstāšanās, tad iekārtoja vienā zāles galā skatuvi, bija ieliekamā grīda un arī priekškars.

Skolas trešajā stāvā bez bēniņu telpām mansardā bija viena skolotāja dzīvoklis (1 istabiņa un virtuve).

Pagrabā bija domāta arī garderobe, kuru neizmantoja, tur bija arī pirts, vanna ar dušu un speciāla mazgātuve kājām, iekārtota internātiešiem vai vingrotājiem.

Internāta bērniem nevajadzēja vest savus guļamos, jo visiem bija iekārtotas baltas koka gultiņas.”

1940. gadā par skolotāju Vildogas sešklasīgajā pamatskolā sākusi strādāt M. Mazule, bet 1942. gadā, sakarā ar skolas paplašināšanu, par skolotāju sācis strādāt arī viņas vīrs Jūlijs Mazulis.

Otrā pasaules kara laikā vācieši skolā ierīko lazareti. 1944.gada 27.septembrī skola aizdedzināta. No skolas palika tikai mūri, tukši logi un 3 dūmeņi gaisā. Skolas mūrus līdz 1952.– 1955. gadam ārdīja gan laiks, gan cilvēki. Tad Vildogas Balto skolu nojauca, un materiālus aizveda uz Siguldu, uzbūvējot pirti. Nolīdzināja lauku, nocirta kokus. Palikusi 1938. gadā skolnieku stādīta birzīte, atsaucoties valsts prezidenta K. Ulmaņa aicinājumam. Tāpēc viņu sauc par Ulmaņa birzīti.

No 1944. līdz 1945. gadam Vildogas pamatskola darbojās Ratniekos „Saimes mājā”. Apstākļi esot bijuši ļoti smagi. 1945. gada 22. martā Vildogas pamatskola sākusi darbu „Sprogās”. 1959. gadā Vildogas septiņgadīgo pamatskolu pārkārtoja par četrklasīgu pamatskolu. 1964. gadā skola tikusi slēgta pēc 101 gada pastāvēšanas. (no news.lv)

Adrese: Cēsu novads, Līgatnes pagasts (koordinātes - +/- 57.202813, 24.968272 )

 

Praulienas muiža (Praulen)

 

                                                              (Kungu māja senāk)

                                               (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Praulienas un Lazdonas muižas Zviedrijas karalis 1625.gadā dāvināja Heinriham Klēbekam. Viņa dzimtai Praulienas muiža piederēja līdz 1852.gadam, kad tā tika pārdota Fridriham Augustam Stokam. 1906.gadā muižu iegūst Grīnevaldu dzimta, kurai tā pieder līdz Agrārajai reformai. Agrārās reformas laikā Praulienas muiža (1715 ha) sadalīta 113 vienībās.

Muižas kungu maja celta 19.gadsimta vidū. Tā nodegusi 1960-os gados. Pie Praulienas pamatskolas ir bijušās Praulienas muižas pils pamati. Nedaudz tālāk ir muižas akmeņu mūra klēts un spirta dedzinātavas ēka (1984. gadā tika uzņemtas dažas epizodes mākslas filmai «Vilkatis Toms»).

1936.gada Tieslietu ministrijas vēstnesī raksts par uzvārdu došanu Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. Tā kā tā laika muižniekiem bijušas lielas domstarpības un naids ar toreizējo ģenerālgubernatoru Pauluči, kurš bija pēc izcelsmes itālis, Praulienas muižas īpašnieks majors Ernsts Gideons barons Klēbeks Praulienā uzvārdus nolēmis dot itāliskus. Tajā laikā Praulienā bijuši sekojoši uzvārdi - Bulotti, Barlotti, Deijus, Portini, Sormoni (Sermoni), Finarti, Dekant, Torjani, Schwaggini, Anschulini, Sarrnant u.c.

Adrese:  Madonas novads, Praulienas pagasts, Prauliena (koordinātes - 56.825234, 26.302284 un apkārtne)