Praulienas muiža (Praulen)

 

                                                              (Kungu māja senāk)

                                               (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Praulienas un Lazdonas muižas Zviedrijas karalis 1625.gadā dāvināja Heinriham Klēbekam. Viņa dzimtai Praulienas muiža piederēja līdz 1852.gadam, kad tā tika pārdota Fridriham Augustam Stokam. 1906.gadā muižu iegūst Grīnevaldu dzimta, kurai tā pieder līdz Agrārajai reformai. Agrārās reformas laikā Praulienas muiža (1715 ha) sadalīta 113 vienībās.

Muižas kungu maja celta 19.gadsimta vidū. Tā nodegusi 1960-os gados. Pie Praulienas pamatskolas ir bijušās Praulienas muižas pils pamati. Nedaudz tālāk ir muižas akmeņu mūra klēts un spirta dedzinātavas ēka (1984. gadā tika uzņemtas dažas epizodes mākslas filmai «Vilkatis Toms»).

1936.gada Tieslietu ministrijas vēstnesī raksts par uzvārdu došanu Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. Tā kā tā laika muižniekiem bijušas lielas domstarpības un naids ar toreizējo ģenerālgubernatoru Pauluči, kurš bija pēc izcelsmes itālis, Praulienas muižas īpašnieks majors Ernsts Gideons barons Klēbeks Praulienā uzvārdus nolēmis dot itāliskus. Tajā laikā Praulienā bijuši sekojoši uzvārdi - Bulotti, Barlotti, Deijus, Portini, Sormoni (Sermoni), Finarti, Dekant, Torjani, Schwaggini, Anschulini, Sarrnant u.c.

Adrese:  Madonas novads, Praulienas pagasts, Prauliena (koordinātes - 56.825234, 26.302284 un apkārtne)