Pirmā skola celta 1863. gadā Vildogas pagastā kā vienstāvu mūra ēka. Skolotāja dzīvoklis atradies austrumu galā, klases telpa - rietumu galā. Internāta zēnu guļamistaba atradusies virs klases izbūvētajā bēniņu telpā. Meiteņu guļamistaba arī bijusi bēniņu telpā, tikai virs skolotāja dzīvokļa. Par skolotāju tur strādājis Dāvids Košs saukts arī par Košiņu. Košiņš raksturots kā bargs cilvēks, kas ar “rungu rokā ietur disciplīnu”.
1895. gadā par skolotāju-pārzini atnācis Pēteris Turausks. Viņš bijis cilvēciskāks pret skolniekiem, bet arī pielietojis miesassodus. Turauska laikā 1910. gadā skolai piebūvēts vēl otrs gals, lai varētu paplašināt telpas 3. klasei. Pēc Vildogas skolas trijām klasēm skolēni turpināja mācības Siguldas draudzes skolā trīs gadus. Vēlākos gados skola paplašināta par sešklasīgo ar apvienotām klasēm.
Skolotājs Turausks skolā darbojies līdz 1927. gadam. 1930. gadā sākta skolas ēkas pārbūve. Pārbūves projektu izstrādājis un būvuzraudzību veicis arhitekts Augusts Raisters, bet būvdarbi veikti Līgatnes būvuzņēmēja Jāņa Mūrmaņa vadībā. 1930. gada 20. jūnijā ticis likts pamatakmens jaunas Vildogas pamatskolas celtniecībai. 1934. gada 4. novembrī līdz ar skolas 70 gadu jubileju tikuši svinēti tās atjaunošanas svētki. Pagasta iedzīvotāji bijuši lepni par savu skolu un devuši tai nosaukumu – Baltā skola.
Skolotāja M. Mazule atceras: „No lielceļa skolu šķir liepu dzīvžogs abpus ceļa malām, un šai aizsegā aug ābeles - pa labi un kreisi, pat ēkas galā. Ēkai ir 2 stāvi un jumtstāvs, no frontālās puses divas ieejas - verandas, viena skolēnu vajadzībām, bet otra ved uz skolas direktora dzīvojamām telpām. Skolas priekšā klinteņu ierobežots rozārijs ar karoga vietu centrā. Līdz vēlam rudenim acis priecē sārtas un sarkanas rozes un krīt āboli abpus ceļam. Sētas pusē ēkai arī divas ieejas, pa pirmo parasti nāca skolotāji un skolēni, jo frontālo verandu un koridori izmantoja kā garderobi. Skolai pa labi - maza, sena kūtiņa, bet kreisajā pusē malkas šķūnis.
Ēkas pirmajā stāvā atradās direktora dzīvoklis (3 istabas un virtuve), skolotāju istaba, skolēniem ēdamzāle, liela virtuve ar ūdens boileri, zēnu guļamistaba ar mazgātuvi un tualeti, zeķu žāvētavu kā arī 1 skolotāja dzīvoklis (2 istabas un virtuve).
Uz otro stāvu veda 2 kāpnes. Te atradās klases, meiteņu guļamistaba ar drēbju žāvētavu, mazgātuve ar tualeti un 1 skolotāja dzīvoklis (2 istabas un virtuve), stāva vidusdaļu aizņēma zāle jeb aula, kā saucām. Tā bija visplašākā telpa ar lieliem 3 logiem katrā zāles galā, gaismas staru rotaļām un labu akustiku. Kreisajā zāles pusē pie sienas monumentāla mākslinieka Droņa glezna „Siena laikā”. Pie otras zāles sienas glezna „Siguldas baznīca”.
Zāles vienā galā melnais flīģelis. Vildodziešu lepnums. Stāstīja, ka šo lepno instrumentu dāvinājis Hiršs, bet grūtības bijušas ar iekšā dabūšanu, esot celts ar palagiem. Zālei gan bija viens trūkums – nebija iebūvēta skatuve. Kad bija jāspēlē teātris vai bija cita skatuviska uzstāšanās, tad iekārtoja vienā zāles galā skatuvi, bija ieliekamā grīda un arī priekškars.
Skolas trešajā stāvā bez bēniņu telpām mansardā bija viena skolotāja dzīvoklis (1 istabiņa un virtuve).
Pagrabā bija domāta arī garderobe, kuru neizmantoja, tur bija arī pirts, vanna ar dušu un speciāla mazgātuve kājām, iekārtota internātiešiem vai vingrotājiem.
Internāta bērniem nevajadzēja vest savus guļamos, jo visiem bija iekārtotas baltas koka gultiņas.”
1940. gadā par skolotāju Vildogas sešklasīgajā pamatskolā sākusi strādāt M. Mazule, bet 1942. gadā, sakarā ar skolas paplašināšanu, par skolotāju sācis strādāt arī viņas vīrs Jūlijs Mazulis.
Otrā pasaules kara laikā vācieši skolā ierīko lazareti. 1944.gada 27.septembrī skola aizdedzināta. No skolas palika tikai mūri, tukši logi un 3 dūmeņi gaisā. Skolas mūrus līdz 1952.– 1955. gadam ārdīja gan laiks, gan cilvēki. Tad Vildogas Balto skolu nojauca, un materiālus aizveda uz Siguldu, uzbūvējot pirti. Nolīdzināja lauku, nocirta kokus. Palikusi 1938. gadā skolnieku stādīta birzīte, atsaucoties valsts prezidenta K. Ulmaņa aicinājumam. Tāpēc viņu sauc par Ulmaņa birzīti.
No 1944. līdz 1945. gadam Vildogas pamatskola darbojās Ratniekos „Saimes mājā”. Apstākļi esot bijuši ļoti smagi. 1945. gada 22. martā Vildogas pamatskola sākusi darbu „Sprogās”. 1959. gadā Vildogas septiņgadīgo pamatskolu pārkārtoja par četrklasīgu pamatskolu. 1964. gadā skola tikusi slēgta pēc 101 gada pastāvēšanas. (no news.lv)
Adrese: Cēsu novads, Līgatnes pagasts (koordinātes - +/- 57.202813, 24.968272 )
