Dalbes evaņģēliski luteriskā baznīca

                                             (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                              (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                   (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

1869.gadā pēc Krievijas guberņas arhitekta Nikolaja Guseviča projekta Dalbē uzcēla mūra baznīcu ar tornīti, kurš atrodas uz zelmeņa. Zvanu tornītī ir 1927.gadā liets zvans. Šīs baznīcas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pirms tam Dalbē bijušas četras koka baznīcas. 1926.gada 19.septembrī Dalbes baznīcā iesvētīta Augusta Annusa altārglezna „Kristus svētī bērnus”. Gleznas centrā ir Kristus tēls un ap viņu bērnu pulciņš.

No plēsta laukakmens celtā baznīca ir viens no ievērojamākajiem neogotiskā stila piemēriem Zemgales 19.gadsimta beigu sakrālajā arhitektūrā. Tā ir vienjoma taisnstūra garenbūve. Celtnes logu un durvju gotisko aiļu apdarei izmantots sarkanais ķieģelis. Altārdaļu no draudzes telpas atdala smailloka arka. Virs ieejas – masīvu kvadrātisku koka stabu balstīta ērģeļu lukta. Ērģeles 1870.gadā būvējis Frīdrihs Veisenborns. Sakristeju grezno draudzes pērmindera A.Freimaņa 1975.gadā dāvinātā liela izmēra (1,5 x 3m) glezna „Sv. vakarēdiens”. 

Baznīcā saglabājušās Dalbes baznīcas grāmatas 3 sējumos – 1717.-1847.gadi. Tās sniedz ziņas par baznīcas mācītājiem, minēti ziedotāju vārdi, reģistrēti dzimušie, iesvētītie, laulātie, mirušie, veiktais baznīcas remonts u.c. ziņas.

 

Adrese: Ozolnieku novads, Cenu pagasts, Dalbe

Piemineklis “Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju”

                                                   (Fotografēts 2012.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Cīņas par šo skaisto Zemgales pilsētu ilga no 28.jūlija līdz 14.septembrim, un tajās piedalījās ievērojams skaits latviešu karavīru – leģionāri no veselības un apmācību rotām, 23., 319. un 322. policijas bataljonu kareivji, kā arī jauni puiši un iesirmi vīri no Bauskas atsevišķā bataljona. Tas bija unikāls gadījums Latvijas vēsturē, kad frontei tuvojoties toreizējais Bauskas apriņķa priekšnieks Jānis Uļuks nevis steidzās evakuēties, bet gan uzaicināja vietējos vīrus ņemt šautenes rokās un pašiem aizsargāt savu pilsētu. Tādējādi no policistiem, aizsargiem un citiem brīvprātīgajiem tika izveidots aptuveni 300 vīru liels bataljons J.Uļuka vadībā. Bauskas brīvprātīgo bruņojums bija pavājš (trūka automātisko ieroču), taču Tēvzemes mīlestība un apziņa par savas dzimtās sētas aizsargāšanu šiem vīriem un pavisam jauniem puišiem deva morāla pārākuma sajūtu pār skaitliski pārāko un labāk apbruņoto ienaidnieku. Pateicoties šai vienībai, no Lietuvas puses uzbrūkošās sarkanarmiešu vienības tika apturētas Bauskas pievārtē, neļaujot tām pārcelties pār Mūsu un Lielupi un doties tālāk Rīgas virzienā. Tobrīd pie Bauskas nebija vācu vienību, kas spētu apturēt uzbrucējus, to izdarīja latvieši. Pašaizliedzīgie Bauskas aizstāvji ļāva nostabilizēt fronti, un vēlāk jau kopā ar citām latviešu un vācu vienībām piedalījās visās kaujās savas pilsētas pievārtē. Tikai 14.septembrī, pēc ilgas artilērijas viesuļuguns un aviācijas uzlidojumiem, skaitliski daudzkārt pārākajam pretiniekam izdevās salauzt Bauskas aizstāvju pretestību un ieņemt izpostīto pilsētu.

2012.gada 14.septembrī Bauskā atklāja pieminekli par piemiņu šim notikumam. Uz pieminekļa iekalts bijušā valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa teiktais: "Latvijai jābūt latviešu valstij."

Adrese: Bauska, pilskalnā

Dzelzceļš Tukums-Kuldīga (neuzbūvēts)

                                             (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)


20.gadsimta 30-to gadu beigās tika uzsākta dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga būve. Dzelzceļa satiksmes nodrošināšanai 1940.gadā tika uzsākta inženiera P.Pāvulāna projektētā tilta būve un vairāku mazāku pārvadu būve. Tomēr dzelzceļa līnija netika uzbūvēta un tilta tālākā būvniecība pārtraukta. Tā būvi 40-os gados mēģināja turpināt vācieši, bet arī nepabeidza.
1937.gada “Tukuma balss” raksta: “Dzelzceļu virsvalde nākošā budžeta gadā paredzējusi uzsākt dzelzceļa līnijas būvi no Tukuma līdz Kuldīgai. Janvāra vidū uz Tukumu izbrauks lielāka technisko darbinieku grupa, lai uzsāktu pētīšanas darbus dabā. Līnijas jaunbūvi sāks no Tukuma un ceļu līdz Kuldīgai izbūvēs 2 - 3 gadu laikā. Nākamā budžetā šīs līnijas jaunbūvei uzņemti apm. 500.000 latu. Pār Ventu pie Kuldīgas cels masīvu tiltu.”
1938.gada “Tukuma balss” ziņo: “Pagājušā vasarā dzelzceļu virsvalde izdarīja pētīšanas darbus jaunās Kuldīgas-Tukuma līnijas būvei. Pēc iepriekšējiem aprēķiniem minētās līnijas būve izmaksās ap 8 milj. latu. Izdevumi sadalās, apmēram, šādi Ls 3.400.000  sliedēm un
ceļu virsbūvei, Ls 1 200 000 mākslīgām būvēm, Ls 1.700.000 zemes darbiem un pārējā summa ap Ls 1.700.000 ēku un citām būvēm. Uz jaunās līnijas paredzēts viens lielāks tilts pār Ventu pie Kuldīgas. Līnijas kopējais garums ir 71 km. Ja valdība atradīs par iespējamu atvēlēt līdzekļus līnijas būvei, tad darbus uzsāks jau nākošā budžeta gadā, no Kuldīgas puses. Uz jaunās dzelzceļu līnijas ir paredzētas šādas stacijas un pieturas: Tukums I, Tume, Abava, Grenči, Matkule, Vāne, Rudeņi, Kabile, Rupji, Dunduri, Veldze un Kuldīga. Stacijas un pieturas ieprojektētas tā, ka tās atradīsies viena no otras, apmēram, 5 km attālumā. Kuldīgas galā līnijas ir jau galīgi nosprausta, bet pie Tukuma, apmēram, 20 km garumā līnijas virziens vēl nav galīgi pieņemts. Te pastāv trīs līnijas būves varianti. Pirmais no Tukuma uz Kalna Ķeļņu mājām, otrais no Tukuma uz Stirnu.
Garākais variants no īsākā atšķiras par 1,5 km. Kuru no variantiem pieņems, to izšķirs tuvākā nākotnē.”
Mūsdienās vietām pa uzbēruma virsmu var pat braukt ar mašīnu, ir posmi, kur pa to var doties pārgājienā, bet ir arī noraktas vietas.

Adrese: Posmā Tukums - Kuldīga dzelzceļa uzbērums

Mindes vējdzirnavas

                                       (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Atrodas kādreizējās Mindes muižas (Münde) teritorijā.

Adrese: Pāvilostas novads, Sakas pagasts