Cīņas par šo skaisto Zemgales pilsētu ilga no 28.jūlija līdz 14.septembrim, un tajās piedalījās ievērojams skaits latviešu karavīru – leģionāri no veselības un apmācību rotām, 23., 319. un 322. policijas bataljonu kareivji, kā arī jauni puiši un iesirmi vīri no Bauskas atsevišķā bataljona. Tas bija unikāls gadījums Latvijas vēsturē, kad frontei tuvojoties toreizējais Bauskas apriņķa priekšnieks Jānis Uļuks nevis steidzās evakuēties, bet gan uzaicināja vietējos vīrus ņemt šautenes rokās un pašiem aizsargāt savu pilsētu. Tādējādi no policistiem, aizsargiem un citiem brīvprātīgajiem tika izveidots aptuveni 300 vīru liels bataljons J.Uļuka vadībā. Bauskas brīvprātīgo bruņojums bija pavājš (trūka automātisko ieroču), taču Tēvzemes mīlestība un apziņa par savas dzimtās sētas aizsargāšanu šiem vīriem un pavisam jauniem puišiem deva morāla pārākuma sajūtu pār skaitliski pārāko un labāk apbruņoto ienaidnieku. Pateicoties šai vienībai, no Lietuvas puses uzbrūkošās sarkanarmiešu vienības tika apturētas Bauskas pievārtē, neļaujot tām pārcelties pār Mūsu un Lielupi un doties tālāk Rīgas virzienā. Tobrīd pie Bauskas nebija vācu vienību, kas spētu apturēt uzbrucējus, to izdarīja latvieši. Pašaizliedzīgie Bauskas aizstāvji ļāva nostabilizēt fronti, un vēlāk jau kopā ar citām latviešu un vācu vienībām piedalījās visās kaujās savas pilsētas pievārtē. Tikai 14.septembrī, pēc ilgas artilērijas viesuļuguns un aviācijas uzlidojumiem, skaitliski daudzkārt pārākajam pretiniekam izdevās salauzt Bauskas aizstāvju pretestību un ieņemt izpostīto pilsētu.
2012.gada
14.septembrī Bauskā atklāja pieminekli par piemiņu šim notikumam. Uz pieminekļa
iekalts bijušā valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa teiktais:
"Latvijai jābūt latviešu valstij."
Adrese: Bauska, pilskalnā
