(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
1869.gadā pēc Krievijas guberņas arhitekta Nikolaja Guseviča projekta
Dalbē uzcēla mūra baznīcu ar tornīti, kurš atrodas uz zelmeņa. Zvanu tornītī
ir 1927.gadā liets zvans. Šīs
baznīcas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pirms tam Dalbē bijušas četras koka
baznīcas. 1926.gada 19.septembrī Dalbes baznīcā iesvētīta Augusta Annusa
altārglezna „Kristus svētī bērnus”. Gleznas centrā ir Kristus tēls un ap viņu
bērnu pulciņš.
No plēsta laukakmens celtā baznīca ir viens no ievērojamākajiem neogotiskā stila piemēriem Zemgales 19.gadsimta beigu sakrālajā arhitektūrā. Tā ir vienjoma taisnstūra garenbūve. Celtnes logu un durvju gotisko aiļu apdarei izmantots sarkanais ķieģelis. Altārdaļu no draudzes telpas atdala smailloka arka. Virs ieejas – masīvu kvadrātisku koka stabu balstīta ērģeļu lukta. Ērģeles 1870.gadā būvējis Frīdrihs Veisenborns. Sakristeju grezno draudzes pērmindera A.Freimaņa 1975.gadā dāvinātā liela izmēra (1,5 x 3m) glezna „Sv. vakarēdiens”.
No plēsta laukakmens celtā baznīca ir viens no ievērojamākajiem neogotiskā stila piemēriem Zemgales 19.gadsimta beigu sakrālajā arhitektūrā. Tā ir vienjoma taisnstūra garenbūve. Celtnes logu un durvju gotisko aiļu apdarei izmantots sarkanais ķieģelis. Altārdaļu no draudzes telpas atdala smailloka arka. Virs ieejas – masīvu kvadrātisku koka stabu balstīta ērģeļu lukta. Ērģeles 1870.gadā būvējis Frīdrihs Veisenborns. Sakristeju grezno draudzes pērmindera A.Freimaņa 1975.gadā dāvinātā liela izmēra (1,5 x 3m) glezna „Sv. vakarēdiens”.
Baznīcā saglabājušās Dalbes baznīcas grāmatas 3 sējumos – 1717.-1847.gadi. Tās sniedz ziņas par baznīcas mācītājiem, minēti ziedotāju vārdi, reģistrēti dzimušie, iesvētītie, laulātie, mirušie, veiktais baznīcas remonts u.c. ziņas.
Adrese: Ozolnieku novads, Cenu pagasts, Dalbe
