Liepāja, metodistu draudzes lūgšanu nams Brīvības ielā

 

                                                       (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Par Metodistu baznīcu Latvijā ir runāts vismazāk. Šī baznīca padomju okupācijas laikā bija aizliegta tāpat kā vairākas citas, kas nepakļāvās padomju spiedienam. Pirms kara Latvijā metodistiem bija 27 draudzes, šodien tikai sešas. 1992. gada 19. decembrī Liepājā notika atjaunošanas konference, un Latvijas metodistu baznīca ir pievienojusies Eiropas Ziemeļvalstu konferencei. To vada bīskaps Hans Vjaksbī no Helsinkiem un superintendants Ārijs Vīksna Latvijā. Par metodisma dzimšanas dienu var uzskatīt 1738. gada 24. maiju, Metodistu baznīcas dibinātājs ir Džons Veslijs. No metodisma 19. gadā radusies Pestīšanas armija.

Latvijā metodisti parādījās 20. gadsimta sākumā, un no 1910. gada Rīga tika iekļauta metodistu mācītāju norīkojuma vietu sarakstā. Tomēr aktīva darbība sākās tikai 1921. gadā, kad mācītāja Alfrēda Freiberga vadītā Brāļu draudze (125 draudzes locekļi) apvienojās ar metodistu Baznīcu Liepājā, aizsākot metodistu kustību, kas sludināja latviešu valodā.

Pirmā metodistu draudze Latvijā ir nodibināta Liepājā. Diemžēl, par pašu ēku un tās vēsturi neko nav izdevies atrast. Tikai tik daudz, ko raksta laikraksts “Liepājas vārds” 1992.gada 24.septembrī: “Aizvadītajā svētdienā Krusta baznīcā notika pirmais metodistu draudzes dievkalpojums mācītāja Ārija Vīksnas vadībā. Radās iespaids, ka metodistu draudze, kura atjaunota pēc 45 aizlieguma gadiem, būs spējīga darboties Dievam par godu un cilvēkiem par svētību. Pagaidām gan pilsētas valde vēl nav atdevusi metodistu draudzes māju Brīvības ielā 25, kur notika dievkalpojumi līdz 1947.gadam”.

Adrese: Liepāja, Brīvības iela 25

 

Liepāja, Lutera baznīca (Jaunliepājas Lutera baznīca)

                                                     (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Liepājas Lutera baznīca ir Latvijas brīvvalsts laikā lielākā uzbūvētā baznīca. Katedrāles pamatakmens likts 1914. gadā, un tā ir celta krusta formas veidā no Somijā kaltiem akmeņiem.

Dievnama monumentālā ārpuse spilgti kontrastē ar iekštelpas gaišumu un vieglumu. Tajā ir izcila akustika, kas piemērota gan dievkalpojumiem, gan klasiskās mūzikas koncertiem.

Lutera baznīca ir vienīgā Latvijā, kurā ir divas ērģeles. 1938. gadā toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis baznīcai uzdāvināja elektriskās ērģeles, tomēr pēc pusgadsimta tās pārstāja skanēt. Tāpēc pēc ilgstošas meklēšanas 2007. gadā baznīcai tika atrastas jaunas ērģeles, kas ar Ugāles ērģeļbūves meistara Jāņa Kalniņa palīdzību tika saņemtas no kādas baznīcas Stokholmā, kur tās iepriekš bija kalpojušas tikai 40 gadus.

1935.gada „Vadonis pa Liepāju” par baznīcu raksta: „Baznīcas celšanas darbus iesāka īsi pirms pasaules kara, bet atjaunoja un nobeidza pēc kara (1934. g.). Tornis vēl puscelts un augstumā pārsniegs Annas baznīcas torni. Bznīcas ēka līdz pusei celta no somu brūnā granīta. Kā stila, tā iekšējās iekārtas ziņā šī baznīca ir viena no skaistākām ev.-lut. baznīcām Latvijā.”

Adrese: Liepāja, Jelgavas iela 62

 
 

Liepāja, Pulvera pagrabs

 

                                                      (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

 

Par šo objektu nav daudz informācijas, jo, kā raksta presē, par to nav zinājuši pat Liepājas iedzimtie. Viens otram blakus bijuši divi pulvera pagrabi, no kuriem viens Pirmā pasaules kara laikā tika saspridzināts, bet otrs saglabājies līdz mūsdienām.

1919.gada 14.novembrī bermontiešu ielenkti šeit noturējās 20 latviešu karavīri. Sākoties pretuzbrukumam, viņi negaidīti no aizmugures uzbruka ienaidniekam, sekmēdami latviešu karaspēka uzvaru.

2020.gada 11.novembrī pie Pulvera pagraba notika atjaunotās piemiņas zīmes iesvētīšana pasākums.

Adrese: Liepāja (koordinātes - 56.537703, 21.074119 )