(Fotografēts 2018.gadā)
Sēmes baznīca uzcelta 1892.
gadā, vecās koka baznīcas vietā. 1996.gadā uzsākta baznīcas atjaunošana. Līdz
ar jauno altāri no Tukuma baznīcas atgūta arī 1932.gadā gleznotā P.Štelmahera
altārglezna „Kristus svētī druvas”. 1952. gadā un nākošajos padomju varas gados
baznīcu izdemolēja, šeit ierīkoja gateri dēļu zāģēšanai. Sēmes draudze baznīcu
atguva 1996. gadā. Sākas remondarbi un sakristejā dievkalpojumi. Lai baznīcu
varētu izremontēt, ziedoja Gustava Ādolfa fonds Vācijā, Sēmes pagasta un
Kandavas ev. lut. draudzes, privātpersonas. Ziedojumu summa sasniedza ap Ls
4000.
1968.gadā šo vietu
apmeklēja novadpētnieks Žanis Skudra un par to raksta grāmatā “Okupētās
Latvijas dienas grāmata”: “Sēmes baznīca jau 10 gadus kā slēgta. Tagad tā ir pilnīgi izpostīta, durvis vaļā, altāra vairs
nav, ērģeles saplēstas, solu vairs nav (tos redzēju pie
pagastnama, kur tagad ciema padome, ārpusē noliktus).
Vietējie varas vīri aizlieguši dievnamu apmeklēt. Pagājušā gadā gribējuši
noņemt krustu, bet tas viņiem neesot izdevies. Torņa
smailē gan pie krusta skārdu atplēsuši, tomēr krusts
bijis par stipru nostiprināts, tā stāsta kapu kopēja,
kas agrāk bijusi arī baznīcas kopēja un zvanītāja. Torņa logu slēģi noņemti un turpat lejā pie baznīcas nomesti. Rūtis gan vēl pilnīgi
visas nav izdauzītas. Logi izdauzīti tikai pēc baznīcas slēgšanas. Dreiskambarī un baznīcā atplēsti daži grīdas dēļi — lūkojušies, vai
zem tiem nav pagrabs. Altāri gan mācītājs aizvedis uz
Tukumu. Ir gribēts baznīcā ierīkot klubu. Virs baznīcas durvīm: Anno 1892. Cik
mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak Kungs Cebaot (Dāv. dz.
84, p. 2).
Tepat ceļmalā bijis baznīcas krogus, kas pēc kara noplēsts. Tālāk, Dzirciema ceļa malā — kapsēta. Blakus tiem divi dīķīši, kuros sasviesti visādi atkritumi, arī konservu kārbas.”
Tepat ceļmalā bijis baznīcas krogus, kas pēc kara noplēsts. Tālāk, Dzirciema ceļa malā — kapsēta. Blakus tiem divi dīķīši, kuros sasviesti visādi atkritumi, arī konservu kārbas.”
1961.gada “Londonas
avīze” raksta: “Kādiem līdzekļiem
padomju vara atņem baznīcas latviešu draudzēm, rāda Rīgas komjauniešu
laikraksts „Sovetskaja Molodež" pag. gada 16. decembrī savā ateistiskās
propagandas daļā. 11 km no Tukuma atradās Sēmes pagasta valde un ceļa otrā pusē
Sēmes lauku baznīca. Pagastā 1935. g. bija 1291 iedzīvotājs; 91 proc. latvieši,
90 proc. ev.-lut. ticīgie. Šī ķieģeļu
baznīca esot labi saglabājusies, bet sovhozam, kas pagastā tagad ieplēties,
trūcis kluba. Reizi 3 mēnešos esot no Tukuma braucis mācītājs pabārt nedaudzos
baznīcēnus. Draudzes padomes pr-ja vietniecei Strautmanei (pr-js slimojis)
bijis grūti nest malku un krāsni kurināt baznīcā. lecelts jau kluba vadītājs
Pjotrs Černovs, un ievākuši ziņas, kā piesavināties baznīcu. Izrādījies, ka
vajadzīga visu draudzes locekļu piekrišana. Un lūk, vietējie varas vīri: ciema
padomes pr-js V. Duts, sovhoza partijas org. sekr. Velta Muncrevica un Černovs,
sākuši apstaigāt draudzes locekļu mājas un „tikai apjautāties", vai baznīca
viņiem vajadzīga? „Sovetskaja Molodež", kas vienīgā apraksta šo notikumu,
apgalvo, ka neviens draudzes loceklis neesot iebildis pret baznīcas atņemšanu.
Kas to lai zina, bija vai nē kāds pārgalvnieks, kurš iebilstu un riskētu ar
vajāšanām. Tikai pēc šāda iespaidīga individuāla terora likuši sasaukt draudzes
locekļu (to esot 37) sapulci, kas „nolēmusi" lūgt augstāk stāvošās
organizācijas atdot baznīcu ciema padomei. Visi (!) klātesošie esot
parakstījuši šo lūgumu, un nesen esot saņemta pozitīva atbilde. Drīz baznīcu
pārtaisīšot par klubu.”
Adrese: Tukuma novads, Sēmes pagasts, Sēme
