Jelgava, Uzvaras parks

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                              (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Uzvaras parka vēsture cieši savijusies ar tajā esošo Villa Medem ēku. Mēdema villa un parks savā garajā pastāvēšanas mūžā pieredzējuši gan nosaukuma, gan statusa, gan politiskās varas maiņas. Parka pirmsākumi saistās ar Villa Medem celtniecību 1818.gadā. Tā bija grāfu Mēdemu ārpilsētas māja. Pie ēkas ierīkoja dārzu, kurš vēlāk tika atvērts apmeklētājiem. Pēc to laiku aprakstiem var uzzināt, ka tas bijis viens no skaistākajiem Jelgavas dārziem, kura vienā stūrī atradies doriešu stilā būvēts templis. Tur atradies arī krogs un Vasaras klubs. Ievērības cienīgs apskates objekts dārzā bijis grāfa Žanno māsai hercogienei Dorotejai uzstādītais piemineklis, kas veltīts viņas nopelniem hercogistes labā. Tas tika novietots doriešu templī. 1863.gadā pieminekli sabojāja dārza apmeklētāji un tāpēc to pārveda uz Mēdemu pili Elejā un novietoja Tējas namiņā. Līdz mūsdienām piemineklis nav saglabājies. Tā autors bija Kurzemes tēlnieks Eduards Šmits fon Launics un to izgatavoja Itālijā.

Laika gaitā Villa Medem īpašnieki mainījās. Te saimniekojis arī Blankenfeldes muižas īpašnieks Eduards fon Kēnigsfels, bet 1860.gadā to nopircis virsmežzinis fon Kleists. 19.un 20.gadsimta mijā īpašums atgriežas Mēdemu īpašumā. Tā kā Mēdemi 1919.gadā pameta Latviju, ēka uz laiku palika bez īpašnieka. Bet 1920.gadā par blakus esošās linu fabrikas īpašniekiem kļuva tēvs un dēls Hoffi un Villu Medem sāka saukt par Hoffu pili. 1940.gadā pili nacionalizēja un nodeva bērnu silītes vajadzībām. Vēlāk gan plāni mainījās un greznajā ēkā ierīkoja strādnieku klubu.

Parks saistīts arī ar Jelgavas Latviešu biedrību. To dibināja 1880.gadā un 1881.gadā tika iegūtas tiesības pulcēties Medemu dārzā un kādā ēkā, kas bija kalpojusi kā iesalnīca. Ēku piemēroja tā, ka tur varēja izveidot zāli ar nelielu skatuvi. Laika gaitā tiek uzbūvēta arī brīvdabas estrāde, sēdvietas un bufete. 1885.gadā biedrības nams nodega, kas pēc vairākiem gadiem tika atjaunota. Ievērojams notikums Jelgavā bija 4.Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku sarīkošana 1895.gadā. 1895. gada 15. jūnijā no šīs vietas sākās Jāņa Čakstes organizēto IV Vispārējo latviešu Dziesmu un mūzikas svētku gājiens, kam par godu 2008. gadā parkā tika uzstādīts piemiņas akmens "Dziesmu vainags" (autors tēlnieks Ģirts Burvis). Tā kā esošais dārzs šim pasākumam bija par šauru, tika sameklēta cita vieta pilsētas pretējā malā, netālu no dzelzceļa stacijas.

Laika gaitā Medemu dārzā Latviešu biedrība rīko dažādus pasākumus, tostarp arī tolaik modē nākušās riteņbraukšanas pasākumus, uzbūvējot tur velotreku.

Ap 1908.gadu tiek lemts par jaunas Latviešu biedrības ēkas celšanu Katoļu ielā un turpmāk pasākumi notiek šajā ēkā.

No 1914.gada Medema dārzs esot kļuvis tukšs, neizmantots un pilsēta domāja, ka būtu labi to pārņemt savā pārziņā, lai atklātu tur publiski pieejamu parku. Pēc Pirmā pasaules kara jelgavnieku atmiņās dārzs bija palicis kā vieta, kur rīkoti dažādi publiski pasākumi.

1928.gadā Latviešu biedrības runas vīriem radās doma, ka dārzu vajadzētu atgūt, jo tas tomēr saistījās ar biedrības pirmsākumiem. Bez tam, biedrībai trūka vieta, kur rīkot brīvdabas pasākumus. Biedrība par 25 000 latu dārzu atpirka un līdz ar to paralēli Villa Medem dārza nosaukumam parādījās jauns – Latvieši biedrības dārzs.

1933.gadā Latviešu biedrība slēdz līgumu ar pilsētas valdi par dārza pāriešanu pilsētas īpašumā. Iespējams, ka tieši šajā laikā parādās vēl viens nosaukums – Uzvaras parks, jo atradās pie Uzvaras ielas. Tādējādi varēja izvairīties no agrāko parka īpašnieku vārda nosaukumos. Vēlāk, 1935.gadā, sekojot jaunajā nostādnēm, parkam deva citu nosaukumu – Vienības parks. 1936.gadā tika uzbūvēta jauna estrāde, kuras arhitekts bija Vairas Vīķes-Freibergas vīra tēvs A.Freibergs. Parkā ierīkoja 5000 sēdvietas, bet no estrādes torņiem prožektori izgaismoja parku. Ap šo laiku modē bija nācis basketbols un lai šo spēli iemācītos, arī Vienības parkā tika izveidots laukums, kur vingrinājās apkārtējo ielu jaunā paaudze.

Otrā pasaules kara laikā parks tika izpostīts, bet estrāde palika neskarta. 1946.gadā sāka parka atjaunošanu. Tas neveicās pārāk raiti, tika iesaistīts arī sabiedriskais darba spēks. Avīzēs publicēja sabiedriskajos darbos nostrādājušo iedzīvotāju darba stundas. Minēta arī mana vecmāmiņa Emīlija Čabute, kura parkā nostrādājusi 52 stundas. Visus padomju okupācijas laika gadus parkā tika rīkoti koncerti, balles, teātra izrādes. Arī mana bērnība pagāja parkā un tā apkārtnē, jo dzīvojām vienā no blakus ielām.

2020.gadā parkā uzsākta rekonstrukcija un tas faktiski pārvērsts balagānā. Agrākajā koncertu dārzā, kurā vēl joprojām ir skatītāju sēdvietas, bet skatuves vietā … metāla tualete, vairs nav nekā ainaviska, nav kur acis veldzēt. No viena gala līdz otram tas ir pilns ar dažādiem spēļu rīkiem, vietām ir izmainīts reljefs. Es saprotu, ka ir vajadzīga vieta, kur bērniem spēlēties, bet vai par tādu vietu jāpārvērš vēsturisku parku? Gabaliņu tālāk ir milzīgas pļavas, blakus liels dzīvojamais rajons. Kāpēc tur nevarēja veidot atrakciju laukumu bērniem?  Šis ir visneglītākais un izķēmotākais parks Jelgavā.

 

Adrese: Jelgava,  Uzvaras iela 51 (koordinātes - 56.658999, 23.717895 )

 

Jelgava, Pils teātris

 

                                                               (1920. - 1930. gadu foto)

                                       (Vieta, kur atradās Pils teātris, fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Pils teātra ēku sāka celt 1913.gada 31.augustā pēc Paula Eples projekta. Tajā bija 1000 skatītāju vietas (salīdzināšanai – Nacionālā teātrī ir 850).

Pagājušā gadsimta 20. – 30. gados kino Jelgavā varēja noskatīties vairākos kinoteātros, piemēram, «Apollo», «Gaisma», «Kristāls», «Kazino», «Modern», tomēr tie nevarēja sacensties ar vērienīgo «Pils teātri». Diemžēl šī grandiozā kinoteātra mūžs nebija ilgs – jau 1940.gada februārī ēku piešķīra Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai (vēlāk -  Latvijas Lauksaimniecības universitātes) un tajā iekārtoja sporta namu. Otrā pasaules kara laikā ēka tika nopostīta, jo atradās tuvu stratēģiski svarīgajiem tiltiem. Lai gan pēc kara daudzas apkārt esošās ēkas, piemēram, Studentu klubu, viesnīcu, pili, atjaunoja, «Pils teātri» šāds liktenis nepiemeklēja. Šo ēku nolīdzināja līdz ar zemi un iztaisnoja ceļu pāri Pils salai.

Mūsdienās teātra ēkas vietā ir mašīnu stāvlaukums un dekoratīva vāze, kura saglabājusies no teātra laikiem.

 

Adrese: Jelgava, Pilssalas iela 1

 

Jelgava, Svētās Trīsvienības baznīca

 

                                                                  (1920-to gadu foto)

                                                             (pēc Otrā pasaules kara)

                                                            (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

                                                (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                              (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

 

“1574. gadā hercogiene Anna, Gotharda Ketlera atraitne, bija ar Jelgavas pilsonības un apkārtnes muižniecības palīdzību tagadējās baznīcas būvi iesākuse, un pabeidza tikai 1625. gadā, bet  torni pat vēl vēlāk — 1688. gadā. Sv. Trīsvienības baznīca ir viena no skaistākām baznīcām Zemgalē. Pie baznīcas vārtiem cieši pieslienas no akmeņiem celts divstāvu nams, viens no vecākiem Jelgavā, varbūt, ka viņš agrākos laikos noderējis kā pilsētas domes nams.” (no grāmatas “Zemgales galvas pilsēta Jelgava (1928.), tās rakstības stils tekstā saglabāts)

 Jelgavas pilsēta savā mājas lapā par šo baznīcu raksta sekojošo: “Sv. Trīsvienības baznīca aizsākās 1567.gadā, kad hercogs Gothards Ketlers izdeva rīkojumu par jaunas baznīcas celšanu vācu draudzei Jelgavā. 1574. gadā sāka celt Sv. Trīsvienības baznīcas mūra ēku, kas uzskatāma par vienu no pasaulē pirmajām jaunuzceltām baznīcām luterāņu draudzei. Baznīcas arhitekts ir Joriss Jorisons Frēze. Baznīcas ēkas iesvētīšana notika 1615. gadā.

Baznīcas tornis tika uzcelts 1688. gadā būvju meistara Martina Knoha vadībā, bet 1862. gadā pēc Emīla Strausa projekta torni pārbūvē, paceļot to līdz 80,5 metru augstumam.

Sv. Trīsvienības baznīcai liktenīgs izrādījās Otrais pasaules karš, kura laikā Jelgavas pilsēta tika nopostīta. Lieli postījumi tika nodarīti arī Jelgavas Sv. Trīsvienības dievnamam. 1954. gadā baznīcas altāra daļu uzspridzina, ēkas mūrus novāc, atstājot zvanu torni, kas kļuva par militāru objektu.

2004. gadā torni pārsedza ar stikla jumtu, un tā augstums sasniedza 50,17 metrus, torņa formu saglabājot arhitekta M. Knoha veidotajā izskatā.

Piesaistot Eiropas Savienības finanšu līdzekļus, pēc vairāk kā 60 gadu klusēšanas, baznīcas tornis atdzima 2010. gada 16. novembrī”.

Mūsdienās tornī ir tūrisma informācijas centrs, restorāns, izstāžu zāles.

Baznīcas priekšā uzstādīts piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem.

 

Adrese: Jelgava, Akadēmijas iela 1