Jelgava, Valsts lauksaimniecības vidusskola

 

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

1930-os gados ēkā atradās Valsts lauksaimniecības vidusskola. Mūsdienās - Zemgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde. Šīs mājas telpas pārsvarā vienmēr kalpojušas lauksaimniecības iestādēm. Te bijis gan Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs,  gan Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālā nodaļa, gan Jelgavas Lauksaimnieku apvienība un kooperatīvs «Latraps», kurš tagad pārcēlies uz jaunajām telpām Elejā. Diemžēl, man nav izdevies noskaidrot kad un kādam nolūkam šī ēka celta sākotnēji.

Sākotnēji Lauksaimniecības skola ar nosaukumu Zemkopības skola atradās Katoļu ielā 44, bet Pirmā pasaules kara laikā, kamēr audzēkņi un pedagogi bija evakuējušies uz Rēzekni, tā nodega. Toreiz skolai bija arī palīgsaimniecība Lustes muižā. Pēc atgriešanās Jelgavā no evakuācijas, skolai bija grūti laiki, tika īrētas telpas Svētes ielā, nebija mācību materiālu un līdzekļu. 1930.gadā skola pāriet Zemkopības ministrijas pakļautībā un tās nosaukums tiek mainīts uz Valsts Jelgavas lauksaimniecības vidusskola.

 

Adrese: Jelgava, Dobeles iela 41a

 

 

Jelgava, kinoteātris "Zemgale"

 

                                                   (Abi foto - apmēram 1950-ie - 1980-ie gadi)

                                                                                  (2008.gada foto) 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

1954. gada decembrī Jelgavā durvis vēra kinoteātris “Zemgale” (mūsdienās pārbūvēts par biznesa centru). Ēka celta pēc tipveida projekta, kuru izstrādāja arhitekts Semjons Jakšins. Vairākus gadus iepriekš - 1949. gadā Staļingradā tika uzcelts pirmais šāda plānojuma kinoteātris Padomju Savienībā “Udarņik”. Ēkas pamatiem izmantoti kapakmeņi, kas vesti no kapiem pie dzelzceļa stacijas. Pirmajā stāvā bija kases, bufete un foajē ar parketa grīdu, kurā pirms seansiem uzkavējušies apmeklētāji. Tajā bijuši avīžu galdiņi, pie kuriem varēja pasēdēt un pašķirstīt jaunākos preses izdevumus. Otrajā stāvā līdzās atradās divas zāles, kopējais vietu skaits tajās – 351. Mūsdienās ēka pārbūvēta (2008.gadā) un tajā atrodas Swedbank un vairākas citas iestādes.

 

Adrese: Jelgava,  Pasta iela 47

 

Jelgava, vecticībnieku baznīca (nojauktā)

 

                                                                  (1965.gada foto)                                           

(Aptuvenā baznīcas atrašanās vieta, kur tagad uzbūvēts šis rūpnīcas korpuss, fotografēts 2024.gadā, L. Landsbergas foto)

 

Iespējams, ka šī ir vienīgā baznīca Jelgavā, par kuru netiek runāts, par kuru nekur nevar atrast aprakstus un kuras vairs nav. Tikai retais to varbūt vēl atceras un spēj noteikt tās bijušo atrašanās vietu.

“Zemgales balss” 1939.gadā raksta: “Jelgavas vecticībnieku draudze pastāv jau ilgus gadus. Pirms pasaules kara draudze gribēja celt baznīcu un pat pamatus tai jau ielika, bet bija spiesta tos izplēst, jo toreizējā cara valdība dievnamu celt neatļāva. 1935. gadā draudze no jauna stājas pie baznīcas celšanas un laimīgi to noveda galā. Projektu bija izstrādājis arhitekts A. Lazdiņš, bet būvdarbus izveda pats vecticībnieku draudzes priekšnieks - būvuzņēmējs E. Skubīļins. Baznīcas būve izmaksājusi 15.000 ls, pie kam savus līdzekļus tajā ieguldījis pats Skubīļins. Torņa zvans ir 15 pudus smags un to dāvinājusi Rīgas vecticībnieku draudze. Baznīcu iesvētīja mācītājs Semjons Rīss 1935. gada 26. decembrī. Draudzē ap 800 locekļu.”

Vēlāku gadu preses izdevumos var lasīt, ka baznīca atradusies Viestura ielā. Iespējams, ka mūsdienās tas ir kaut kur apmēram pie Mātera ielas 17., 19. Baznīca nojaukta 1960-os gados. 1960-to gadu sākumā vietējā presē parādās daudz nievājošu rakstu par šo baznīcu, par nesaskaņām un nelikumībām tajā. Laikam tika gatavota augsne tās likvidācijai un nojaukšanai.  Piemēram, 1961.gada kādā no “Zemgales komunista” numuriem rakstīts: “Viestura iela starp K. Barona un Dobeles ielām ir pavisam neievērojama. Tur tikai divas mājas. Pie tam viena no tām aiz kokiem gandrīz nav redzama. Tikai žogi it kā sadala tās iemītniekus divās dažādās pasaulēs. Aiz viena dzīvo un strādā lieliskais mašīnbūves rūpnīcas kolektīvs, aiz otra mīt |audis no citas garīgās pasaules. Viņi pulcējas savā lūgšanas namā, lai aptumšotu padomju cilvēku apziņu, saindētu viņu dvēseli un pārvērstu tos par glēvām aitiņām. Pomorska derības Uspenska dievnama vecticībnieku draudze izvietojusies vecā, arhitektoniski neievērojamā vecticībnieku lūgšanas namā.” Jāpiebilst, ka namam bija tikai nepilni 30 gadi, bet to nosauc par vecu. Tajā pat rakstā iztirzā pat ticīgo ģimenes lietas: “Mēs necentīsimies attaisnot Fainu Uļjanovu, kas beigusi augstskolu un strādā linu kombinātā par plānu daļas ekonomisti. Bet tomēr viņa brīvprātīgi parakstīja pieteikumu un piekrita kārtot lietas draudzes valdes sekretāra vietā. Šī iemesla dēļ Fainas Uļjanovas ģimenē tagad valda nesaskaņas, jo vīrs nevēlas, ka viņa sieva būtu saistīta ar reliģiju. F. Uljanovas ģimenē aug meita Taņa, kurai tikai divi gadiņi. Būtu labi, ja viņas māte sarautu visas saites ar vecticībnieku tumšo pagātni. Kādreiz visa Uļjanovu ģimene piederēja pie vecticībnieku draudzes un, jādomā. ka Fainu ietekmēja viņas māte - Marija Uļjanova, bijusī linu kombināta darbiniece, tagad - pensionāre. Uļjanovu ģimenē pie vecticībnieku draudzes vēl cieši turas Marijas vīramāsa, 19. ATK kasiere Haritina Uļjanova, kura aktīvi darbojas draudzē.”

Mūsdienās Jelgavas vecticībnieku baznīciņa atrodas Miera kapos. Tā pirmsākumos piederējusi vācu draudzei.

Adrese: Jelgava, Viestura un Dobeles ielas stūris. Agrāk Viestura iela bija garāka virzienā, kur tagad Mātera ielas gājēju posms. (koordinātes +/- 56.653488, 23.718076 )