(Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)
“1574. gadā hercogiene Anna, Gotharda Ketlera atraitne, bija ar Jelgavas pilsonības un apkārtnes muižniecības palīdzību tagadējās baznīcas būvi iesākuse, un pabeidza tikai 1625. gadā, bet torni pat vēl vēlāk — 1688. gadā. Sv. Trīsvienības baznīca ir viena no skaistākām baznīcām Zemgalē. Pie baznīcas vārtiem cieši pieslienas no akmeņiem celts divstāvu nams, viens no vecākiem Jelgavā, varbūt, ka viņš agrākos laikos noderējis kā pilsētas domes nams.” (no grāmatas “Zemgales galvas pilsēta Jelgava (1928.), tās rakstības stils tekstā saglabāts)
Jelgavas pilsēta savā mājas lapā par šo baznīcu raksta sekojošo: “Sv. Trīsvienības baznīca aizsākās 1567.gadā, kad hercogs Gothards Ketlers izdeva rīkojumu par jaunas baznīcas celšanu vācu draudzei Jelgavā. 1574. gadā sāka celt Sv. Trīsvienības baznīcas mūra ēku, kas uzskatāma par vienu no pasaulē pirmajām jaunuzceltām baznīcām luterāņu draudzei. Baznīcas arhitekts ir Joriss Jorisons Frēze. Baznīcas ēkas iesvētīšana notika 1615. gadā.
Baznīcas tornis tika uzcelts 1688. gadā būvju meistara Martina Knoha vadībā, bet 1862. gadā pēc Emīla Strausa projekta torni pārbūvē, paceļot to līdz 80,5 metru augstumam.
Sv. Trīsvienības baznīcai liktenīgs izrādījās Otrais pasaules karš, kura laikā Jelgavas pilsēta tika nopostīta. Lieli postījumi tika nodarīti arī Jelgavas Sv. Trīsvienības dievnamam. 1954. gadā baznīcas altāra daļu uzspridzina, ēkas mūrus novāc, atstājot zvanu torni, kas kļuva par militāru objektu.
2004. gadā torni pārsedza ar stikla jumtu, un tā augstums sasniedza 50,17 metrus, torņa formu saglabājot arhitekta M. Knoha veidotajā izskatā.
Piesaistot Eiropas Savienības finanšu līdzekļus, pēc vairāk kā 60 gadu klusēšanas, baznīcas tornis atdzima 2010. gada 16. novembrī”.
Mūsdienās tornī ir tūrisma informācijas centrs, restorāns, izstāžu zāles.
Baznīcas priekšā uzstādīts piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem.
Adrese: Jelgava, Akadēmijas iela 1
