Bieži cilvēki jauc divas dažādas Durbes - runā par vienu, bet domā citu
utt. Viena ir Tukumā, bet otra pa ceļam uz Liepāju. Tā otrā tagad ir mazākā
pilsēta Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā, bet kādreiz bijusi nozīmīga vieta
ar viduslaiku pili, te risinājušies vēsturiski nozīmīgi notikumi, dzīvojušas un
darbojušās Latvijai svarīgas personības.
Durbes viduslaiku pils bija Livonijas
ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils. Tā
uzcelta pie senā Kursas kara ceļa uz Prūsiju vietā, kur tas šķērsoja purvāju
pie Durbes ezera. Netālu no pils 1260. gada jūlijā notika Durbes kauja. Tajā žemaiši sakāva Livonijas un Vācu ordeņa
kopīgos spēkus un bija viena no lielākajām krustnešu neveiksmēm Baltijā. Tā par
vairākām desmitgadēm paildzināja Baltijas un Prūsijas pakļaušanas procesu un
ietekmēja arī Livonijas un Lietuvas robežas izveidošanos kuršu apdzīvotajos
novados. Sakāve pie Durbes bija smags trieciens krustnešu plāniem Baltijā. Par
Žemaitijas pakļaušanu vairs nebija ko domāt. Pret ordeņa virskundzību atkal
sacēlās Kursas dienvidi un Zemgale, arī prūšu zemes un Sāmsalas igauņi. Prūšu
galīgā pakļaušana prasīja gandrīz ceturtdaļgadsimtu, zemgaļu – trīsdesmit
gadus. Savukārt Žemaitijai tuvākais Kursas dienvidrietumu stūris pamazām
izslīdēja no Livonijas ordeņa rokām un vēlākajos gadsimtos kļuva par Lietuvas
daļu.
Pils
bija tieši pakļauta Kuldīgas komturiem, kas rezidēja Kuldīgas pilī. Pirmo reizi
mūra pils hronikā pieminēta 1387. gadā kā pils "pretī Durbes
priekšpilsētai". Jādomā, ka pirms tam galvenais novada pilskalns atradās
vēl 1362. gadā pieminētajā Lindāles pilī (pie tagadējās Vecpils). Pilij bija
arī saimnieciska nozīme, jo pie tās attīstījās miests, kurā 16. gadsimtā mituši
30 amatnieki. Kurzemes hercogistes laikā Durbes pils atradās pie
Jelgavas-Grobiņas pasta ceļa, 18. gadsimtā Durbes miestā bijuši 13 dažādu amatu
meistari. 1651. gadā netālu no pils uzcēla jaunu mūra baznīcu. Lielā Ziemeļu
kara laikā Zviedrijas karaspēks 1701. gadā aplenca hercoga Durbes pili un tās
mūrus sašāva ar lielgabaliem. Pēc sagraušanas pili vairs neatjaunoja.
Durbes
ordeņa pils celta no laukakmeņiem Durbes senlejas austrumu malā, grūtāk
aizsargājamajā dienvidu pusē bijis izrakts aizsarggrāvis, kas tagad aizbērts.
Pils mūri sasniedza 1,5 metru biezumu un tās pamati aizņēma 59,5-61 х 56,5-60,4
metrus lielu laukumu. Ziemeļu mūra iekšpusē bija iebūvēts 8,7 metrus plats
dzīvojamais korpuss ar pagrabiem zem tā. Līdz mūsdienām saglabājušās pils
austrumu un dienvidu mūra paliekas 10 metru augstumā.
Adrese: Durbes novads, Durbe, Pilskalna iela
