1976.gadā
izdotajā “Okupētās Latvijas dienas grāmatā” autors - novadpētnieks Žanis Skudra raksta: “… no
kapu stūra redzama mācītājmuiža. Mācītājmājā tagad esot ierīkotas mehāniskās darbnīcas. Te bijis
skaists meža stūris un caur to skaists ceļa līkums, bet kas
tagad: te atklājas posta un briesmu darbi. Man asaras
saskrien acīs, visu to redzot. Krustām šķērsām
sagāztas, resnas egles un arī kāda slaida priede tagad
te guļ gar zemi, palikuši tikai lielie resnie celmi, kas balti spīd Vasarsvētku spožajā saulē. Netālu no mācītājmuižas, šajos pašos
skaistajos kokos, kas tagad guļ gar zemi, bijuši to
mācītāju kapi, kuri šajā draudzē darbojušies un šeit miruši. Tagad tie ir
kaili, skaistie marmora krusti aplauzti: citi vēl tepat
guļ gar zemi pie kapu kopiņām, bet citi jau diez kur
aizvazāti, lai gan kara laikā visi kapi palikuši veseli, kara darbības un ļaunu roku neskarti. Starp mācītāju kapiem un pašiem
Birzgales kapiem tagad ierīkoti sarkanarmiešu kapi, kas kaut
cik uzkopti. Birzgales kapu apkārtnē vēl saglabājies
skaists mežs ar sevišķi resnām priedēm un eglēm. Vai nu tām
arī pienāks tāds pats liktenis kā meža stūrim pie mācītājmuižas?”
Mūsdienās
(2019.gadā) te valda briesmīga nekoptība, mājas daļēji pamestas, mežs izcirsts, bet vieta nesakopta,
viss aizaudzis, visapkārt gara nepļauta zāle. Kartē redzamas ēkas ar nosaukumiem Mācītājmuiža, Mācītājmāja un
Birzgales krejotava. Visas trīs varētu būt viena īpašuma teritorijā. Kura te ir
īstā mācītājmāja un vai tā vispār te vairs ir?
Adrese: Ķeguma novads, Birzgales pagasts, Birzgale
