Šajā namā, kas vērtējams kā nozīmīgs 19. gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis, atradusies Glāzera liķieru fabrika.
1863. gadā Stendera ielā, kura tagad krustojas ar Andreja Pumpura ielu, Pirmās ģildes tirgonis Rūdolfs Egerts (Eggert) savā namīpašumā nodibināja nelielu liķiera fabriku ar trim strādniekiem. 1870. gadā Jaunajā Ostmalā, kur tagad lielveikals "Rimi", sāka kūpēt Paula Helviga (Hellwig) spirta tvaicēšanas fabriciņa vai, pareizāk sakot, šķūnis. Visnopietnāk pie spirta, vēlāk arī degvīna brūvēšanas 1881.gadā ķērās tirgotājs no Vīnes, Arons Glāzers (Glaser). Viņš sāka celt jaunu spirta tvaicētavu un degvīna pildītavu Aleksandra, tagad Brīvības, un Parka ielu stūrī. Glāzera spirts tika slavēts kā labākais lampām un pagalmu laternām, prīmusiem, krāsu un laku šķīdinātājiem. Bet pamazām par fabrikas galveno produkcija kļuva degvīns. Tajā laikā fabrikas šņabis netika pildīts pudelēs, bet gan speciālās ozola koka mucu, pusmucu vai ceturtdaļmucu tilpumos un važoņi tās izvadāja pa visiem Kurzemes krogiem.
1900. gadā Krievija ieviesa spirta un degvīna monopolu. Dedzināt un tirgot spirtu vairs nedrīkstēja. Liepājā tika uzbūvēts t.s.spirta monopola brūzis Baseina un Meža ielas rajonā. Tur no Kurzemes muižu laukiem nākušos rudzus un kartupeļus pārvērta grādīgā dzeramajā kā monopolizētu nacionālu produktu ar fantastiska apjoma rentabilitāti un cariskās Krievijas kases lielāko finansiālo ieņēmumu.
1908. gadā Glāzers nopirka lielu zemes īpašumu Zāģeru laukumā 13, kas tagad ir Bāriņu iela 1 un 1a. Tā kā spirtu tieši vairs nedrīkstēja pārdot ne vairumā, ne mazumā, A. Glāzers atrada izeju, no spirta tālāk ražojot liķieri. Glāzera fabrika, pateicoties toreiz modernajiem "Sawalle" tvaicēšanas aparātiem no Varšavas firmas "Szwede&Co", izkonkurēja mazās muižu fabriciņas. Saglabājušies liķiera, galvenokārt ķimeņu, ražošanas apraksti. Glāzera fabrikā liķieri ieguva, tvaicējot spirtu zem placinātu ķimeņu šķietiem un iegūto kondensātu filtrējot caur baltā kristāliskā vai apdedzināta, karamelizēta cukura galvām. Restorānu turētāji Glāzera fabrikai pasūtīja arī vērmeļu, olu, purva mirtes vai bērzu pumpuru liķieri, ogu uzlējumus...
Fabrikas lielais skurstenis beidza kūpēt 1914. gada 24. augustā. Pēc Liepājas cietokšņa komandiera pavēles tajā dienā fabrikas pagalmā iesoļoja artilērijas bataljona zaldātu rota un, "strādājot" visu dienu, sasita un kanālā iepludināja ap 20 tūkstoši vedru (krievu metriskā vienība, šķidruma tilpuma mērs, pielīdzināma 12,3 litriem; vienā vedrā ietilpa 20 pudeles vai 100 čarkas) un sasita ap 10 tūkstoši pudeļu liķiera.
Līdz 1938. gadam Glāzera liķieru fabrika stāvēja tukšiem logiem.
1939.gada pavasarī laikraksts „Rīts” raksta:” Pagājušā gada beigās nodibinājās akciju sabiedrība «Apavi», kuras mērķis — lētu un izturīgu apavu ražošana. Sabiedrība ieguva savā īpašumā bijušo Glāzera liķieru fabriku, kuru pārbūvēja un pārkārtoja Liepājas apavu fabrikas vajadzībām. Sabiedrība iegādājās arī modernas apavu rūpniecības mašīnas, kuru uzstādīšana jau tikpat kā nobeigta. 29. aprīlī Liepājā notiks a/s «Apavi» akcionāru sapulce, kad paredzēta arī jaunās apavu fabrikas atklāšana”.
2017.gadā arhitekts Agris Padēlis-Līns ir uzsācis rekonstrukcijas būvprojektu "Liķieru fabrikai" – ekskluzīvu 32 dzīvokļu dzīvojamai mājai Bāriņu ielā 1. Tomēr 2023.gadā ēka joprojām stāv nerekonstruēta.
Adrese: Liepāja, Bāriņu iela 1
