Nu jau pilnībā zudušais vēsturiskās Liepājas industriālais objekts bijis liels, pēc strādājošo skaita tā bija viena no lielākajām Liepājas metāla izstrādājumu fabrikām.
1891.gadā tagadējā Dārza ielā 17 nodibināja mazu petrolejas lampu, metāla apdrukas un baltskārda štancēšanas darbnīcu – Rīgas Pārdaugavas Kapseļu fabrikas nodaļu. Pirmajos gados tajā bija nodarbināti 12 strādnieki, tā bija aprīkota ar vienu 12 zirgspēku tvaika katlu, dažām metāla presēm, virpām, un tas viss divās vienstāva ķieģeļu barakās. Liepājas darbnīcas īpašnieks bija Nīcas barons Aleksandrs fon Štempels.
1894. gadā šo vietu Dārza ielā 17, pretī nupat uzceltajam pilsētas cietumam, kardināli izmainīja vērienīgi celtniecības darbi. Tirdzniecības eksporta firma Hagen & Soldani, nopērkot mazo darbnīcu, šeit sāka celt Liepājas Kapseļu fabrikas korpusus. Jaunā Kapseļu fabrika aizņēma vairākus apbūves kvartālus starp tagadējo Dārza, Franču, Ganību un Baznīcas ielām, ar kopplatību 4717 kvadrātasis, aptuveni 3 ha. Fabrikas galvenais korpuss – sarkanu ķieģeļu mūra ēka ar apbūves laukumu slējās trijos stāvos. Gar Franču ielu 3/5/7 uzcēla elegantu fabrikas administrācijas un grāmatvedības villu.
Kopš 1898.gada pavasara Liepājas kapseļu fabrika sāka strādāt ar pilnu jaudu. Līdz 1902.gadam Kapseļu fabrikā bija nodarbināti aptuveni 3000 strādnieki, pārsvarā jaunas sievietes. Te pārsvarā ražoja kapseles – tradicionāli ar spožu un plānu foliju greznotu šampanieša un dzirkstošo vīnu pudeļu kakliņu ietērpu. Tas gan stipri atšķīrās no dzēriena pudeļu noformējuma mūsdienās, jo pudeles kapsele bija izvalcēta no plānas alvas folijas: pulētas, sudrabotas vai pat zeltītas. Pasūtītājus no Krimas, Dienvidvācijas, Ungārijas un arī Itālijas vīnu pagrabiem ļoti apmierināja arī gaumīgās metāla etiķešu uzdrukas. Bet tas nebija vienīgais Kapseļu fabrikas izstrādājums. Šeit gadā izgatavoja aptuveni 30 tūkstošus metāla kapu vainagus, saucamos „bleķa kroņus”, ar krāsotiem vai emaljētiem ziediem un sarežģītām lapu vītnēm cinkota un iestiklota skārda ietvaros. Tāpat svina plombes vagonu un kuģu kravu aizzīmogošanai, tipogrāfiju iespieddrukas matrices, alvas un cinka galda piederumu komplektus, šķīvjus, biķerus, degvīna mēriņus un baznīcu vīna biķerus, svečturus, eļļas lampiņas, zīmogus, mehānismu detaļas.
1902.gadā fabrika bankrotē un to pārpērk viens no Baku naftas karaļiem, Liepājas Goda pilsonis B. de Būrs. 1904. gada pavasarī, ievērojami modernizēta ar jauniem darbagaldiem, bijusī Kapseļu fabrika atkal strādā. Sortiments ievērojami dažādots: blakus tradicionālajām pudeļu kapselēm ražo degvīna, spirta, vīnu metāla korķus un realizē ievērojamu Krievijas armijas pasūtījumu, cinkotu gaļas konservu kārbu ražošanu. De Būra laikā fabriku nosauca par Liepājas baltmetāla fabriku un tajā līdz pat tās slēgšanai ražoja arī Ziemassvētku eglīšu rotājumus - krāšņas, gaisīgas Ziemassvētku vecīšu zeltītas „bārdas” un sudrabotus „eņģeļu matus”, eglīšu svečturīšus, alvas folijas bumbas un Betlēmes zvaigznes. Vispopulārākie tomēr bija autentiskās uniformās izkrāsoti alvas zaldātiņi.
1905.-1906.gadā fabrika atkal bija uz bankrota robežas, bet tās pastāvēšanu izglāba ne jau kapseles, bet tieši rotājumu un spēļu mantiņu pieprasījums. Tomēr vienā daļā cehu tika uzstādītas apavu un to sagatavju ražošanas iekārtas, vēlāk, pēc 1913. gada, kad fabriku slēdza, atsevišķas telpas piemēroja foto plašu ražošanai ar fabrikas "Iriss” preču marku. 1915.gadā daļu darbgaldu un iekārtu demontēja un aizveda uz Krieviju, bet palikušās – uz Vāciju kara munīcijas ražošanai.
1932.gadā, kad fabrika jau 19 gadus bija stāvējusi tukša, tajā izceļas ugunsgrēks. Pēc dienu ilgas dzēšanas liesmas apslāpēja, bet glābjams tur vairs nebija nekas. Fabrikas vairs nebija un nākamie gadi soli pa solim no atmiņām izdzēsa gan tās nosaukumu, gan aizmirsās arī šīs Liepājas industriālās vēstures fakti. (no irliepaja.lv)
Adrese: Liepāja, Dārza iela 17
