Pirmo reizi kultūras nams «Rota» savas durvis vēra 1963. gadā. Pirms tam ēkā, kas uzcelta 1937. gadā pēc Paula Kundziņa projekta, atradās Valsts bankas paviljons Zemgales izstādē Jelgavā. Ēka tika renovēta ap 2013.gadu.
Klasiskās proporcijās veidotajai celtnei zināmu atraktīvismu dod savdabīgā ieejas izbūve ar īpatnējām ķieģelī veidotām it ka vītām kolonnām. To pretenciozais krāšņums veiksmīgi papildina fasādi, radot ieejas daļai viegluma noskaņu. Paviljona iekšējais veidojums risināts daudz smagnējāk, ar masīviem koka kasešu griestiem, it kā uzsverot banku stabilitāti un cienīgumu. Ēkas veidolā nav izmantotas tautas celtniecības etnogrāfiskās formas, taču detaļu veidojums tautas arhitektūrai neraksturīgā materiālā un proporcijās tomēr dod celtnei zināmu nacionālu kolorītu, raksturīgu sava laikmeta celtniecības idejiskajiem centieniem.
1937.gada augusta “Zemgales
balss” publicē izstādes direktora, agronoma V.Skubiņa atskatu
par izstādes tapšanu: “Izstādes sarīkošanas vieta —
Jelgava ir sena vēsturiska vieta, kur cīnījušies mūsu varonīgie
senči – zemgaļi, lai aizstāvētu savu neatkarību. Dažu desmit
kilometru atstatumā no Jelgavas atrodošies senie pilskalni —
Tērvetes un Mežotnes - pauž diženo Zemgales dēlu varonību un
izturību. Mūsu tautas vadonis Dr. K. Ulmanis, zem kura pro
tektorāta Latvijas Lauksaimniecības kamera rīko šo izstādi, ir
izvēlējies Jelgavu par Latvijas lauksaimniecības turpmākās
attīstības centru.
Šis laukums, uz kura mēs tagad stāvam,
pirms viena gada bija vēl aizņemts ar cukurbiešu laukiem un
ganībām. Lai pārvērstu šo laukumu par izstādi, bija jāveic
lieli sagatavošanas priekšdarbi. Izstādes izbūvei izlietoti 150
vagoni grants, 70 vagoni kokmateriālu, ķieģeļu, akmeņu un
cementa. Bez tam iestādes un privātas firmas izlietojušas lielā
daudzumā savus materiālus. Pateicoties Jelgavas pilsētas un
Finansu ministrijas labvēlībai, šis laukums uzdāvināts Latvijas
Lauksaimniecības kamerai, par ko dāvinātājiem pienākas
vissiltākā pateicība.
Lai ikviens darbs būtu paliekošs un
kalpotu ne tikai vienai dienai, bet tālākai nākotnei, Latvijas
Lauksaimniecības kamera, valsts iestādes un citi izstādītāji ir
centušies izveidot izstādes celtnes par paliekošām, lai pēc
izstādes slēgšanas tās nebūtu jānojauc, bet kalpotu citiem
svarīgiem uzdevumiem. Iekšlietu ministrija . Zemkopības
ministrija, Latvijas Hipotēku un Zemes bankas savus greznos
paviljonus pēc izstādes slēgšanas kā paliekošas ēkas nodod
Latvijas Lauksaimniecības kamerai.
Privātās firmas un iestādes bez tam uzcēlušas arī 81 paviljonu ar 1400 kv/m lielu apbūves platību. Latvijas Lauksaimniecības kamera rūpniecības eksponātu novietošanai uzcēlusi 2400 metru lielu paviljonu un pāri par 100 tekošiem metriem nojumes rūpniecības vajadzībām. Izstādes laukums iežogots ar 1700 m garu žogu un 8200 m garu ce}u tīklu, no kuriem 1400 metru ir šosejas. Izstādes apgādāšanai ar ūdeni ierīkota 80 metru dziļa artēziska aka un ūdensvadi. Kā jau modernā pilsētā ir gādāts arī par atpūtu, un atpūtas vajadzībām celtās telpas aizņem 1681 kv/m.”
Līdz mūsdienām saglabājusies tikai kultūras nama “Rota” ēka. Ap to vēlākos gados sabūvētas nepievilcīgas būves, cietumu ieskaitot.
Adrese: Jelgava, Garozas iela 15
