Bumbu kalns

 

                                                     (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Bumbu kalns ir 16 m augsts paugurs Bolderājas kāpās, Kleistu mežā, Rīgā. Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vieta. Bermontiādes laikā 1919. gada novembrī šeit atradās Krišjāņa Berķa vadītais Latgales divīzijas komandpunkts. Rīgas 6. kājnieku pulks, uzbrūkot no Bumbu kalna, ieņēma Sudrabkalniņu. 1939. gadā tika uzstādīta piemiņas plāksne, kuru 1969. gadā izpostīja. Piemiņas vieta atjaunota 1989. gadā. Jāsaka, ka piemiņas plāksne un vieta izpostīta ne tikai 1969.gadā, bet arī vairākas reizes mūsdienās, nozogot vai apķēpājot smago metāla plāksni.

1939.gadā “Pašvaldības darbinieks” raksta: “Bolderājas Bumbu kalnā šī gada 1. novembrī atklāja piemiņas plāksni. Karavīru godasardzes sveikts, svinībās ieradās satiksmes ministrs B. Einbergs, Rīgas lielvecākais R. Liepiņš un armijas pārstāvji. Atklājot plāksni, kara ministra ģenerāļa J. Baloža uzdevumā, satiksmes ministrs teica: «Cilvēku un tautu dzīvē ir brīži un notikumi, kurus saucam par liktenīgiem un vēsturiskiem un kā tādus arī pieminam vēlākās dienās. Tādiem notikumiem bagātas mūsu atbrīvošanas cīņas. Un mēs tās pieminam, lai mācītos un vienmēr atcerētos, ka ticība savai lietai, izturība un varonība ir tās īpašības, kas vajadzīgas, lai notikumus arī visļaunākos apstākļos pagrieztu mums par labu. 1919. gada novembra pirmās dienās no šī uzkalniņa kauju vadīja divīzijas komandieris, toreizējais pulkvedis, tagadējais ģenerālis Berķis, mūsu armijas komandieris. Lai gan cīņas prasīja smagus upurus, tās sasniedza lielu mērķi — mūsu galvaspilsētas atbrīvošanu no ienaidnieka. Šo cīņu atcerei šeit uzcelts piemineklis, kas runās par ticību, izturību un varonību, ar ko vēsturiskā brīdī gūti toreizējās cīņās un līdz ar to mūsu valstij un tautai svarīgi panākumi. Neaizmirsīsim, ka arī tagad mēs pārdzīvojam vēsturiskus brīžus, kuros mums vajadzīga pirmā kārtā ticība, izturība un varonība — tāpat kā 1918. un 1919. gadā.” Tālāk ministrs izteica kara ministra pateicību pieminekļa cēlējiem un atklāja to. Ministra runai sekoja valsts himna.”

2015.gadā Bumbu kalnā uzcēla skatu torni, kas kalpo arī kā ugunsnovērošanas tornis. Ugunsnovērošanas tornim jāpateicas vairākiem cilvēkiem, kuru dēļ Buļļu kāpās vispār ir mežs, ko novērot un sargāt. Viens no viņiem bija Mangaļu mežniecības mežzinis Emīls Šinka, kas 1933. gadā pirmais uzsāka kāpu apmežošanu (no 1933. līdz 1936. gadam teritorija ietilpa Mangaļu mežniecības “Kleistes” apgaitā, bet 1936. gadā to pievienoja Piņķu mežniecībai). 1932. gadā, lai uzsāktu kāpu zonas nostiprināšanu, viņš rakstīja pilsētas nekustamo īpašumu nodaļas vadītājam un norādīja, ka smiltis aizputinot mājas un ielas, tāpēc kāpu kontrole ir steidzīgi nepieciešama; jāparedz ierīkot arī stādaudzētavu. Kāpu nostiprināšanā un meža stādīšanā piedalījās kā profesionāļi, tā bērni, piemēram, no Rīgas 34. pamatskolas Dzirciemā. Tomēr darbus drīz apstādināja Otrais pasaules karš, un tie atsākās tikai 1940. gadu otrajā pusē. 1951. gadā atjaunoja Meža dienas tradīciju, un stādīšanas darbos uzsāka piedalīties Bolderājas 19. vidusskolas (tagad Bolderājas Jaunās pamatskolas)  audzēkņi no 3.–11. klasei. Piecdesmitajos gados daudz darba tieši ar bērniem veica Spilves apgaitas mežsargs J. Dreiers.

Taču pēckara gados viens no nozīmīgākajiem meža personāžiem bija Kleistu apgaitas mežsargs, vēlāk vecākais meistars Pēteris Kupšis (1906–1999), kas Kleistu mežam veltījis 50 savas dzīves gadus un kura dēļ Bumbu kalna apkārtne izskatās tā kā šodien. Par mežkopi izmācījās arī Pētera dēls Uldis, kas šobrīd ir pensijā un piestrādā Bumbu kalna ugunsnovērošanas tornī par sargu. Uldis līdzarbojies arī pie granīta piemiņas akmens tēvam, kas uzstādīts Rīgas mežsaimniecības 27. kvartāla 12. nogabalā un atrodas ceļa malā apmēram pa vidu Apakšgrāvja ielai. 

Adrese: Rīga, Apakšgrāvja iela 4 (koordinātes - 57.004436, 24.021627 )