Dauderi

 

                                                      (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

                                                                   (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)
 

Sarkandaugavā, noslēpusies aiz parka kokiem, atrodas viena no skaistākajām pilsētas ēkām, "Aldara" priekšteča "Waldschlösschen" alus darītavas īpašnieka Bingnera savrupnams, kas 1937. – 1940. gadā bija arī Latvijas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Padomju okupācijas laikā ēkai vairākkārt mainījušies īpašnieki, un tā tikusi ļoti nolaista, bet tagad ēka atkal atdzimusi un jau 25 gadus pieejama apskatei kā muzejs "Dauderi".

Sarkandaugavas villas vēsture ir raiba un interesanta. Grūti iedomāties, ka tepat Rīgā atrodams tik smalks nams ar lielu ainavu parku un pat mākslīgām pilsdrupām tajā – ne sliktāka par dažu labu vācu vai angļu filmās redzētu aristokrātu mītni. Senāk tur skraidījušas arī stirnas... Bet viss sācies 1864. gadā, kad Bavārijas aldaris Hanss Dauders nodibināja "Waldschlösschen" (tulkojumā no vācu valodas – "Mazā meža pils") alus darītavu. 1865. gadā tika uzbūvēta ražotne. Šī ražotne ir mūsdienu "Aldara" pirmsākumi. 1880. gadā ražotni savā īpašumā ieguva diplomēts inženieris-ķīmiķis Dr. Ādolfs fon Bingners. Viņa vadībā alus darītava paplašināta un modernizēta. Lielākā daļa "Dauderu" un ražotnes kompleksa ēku uzceltas 1890.–1891. gadā, kad rekonstruēja arī vecās celtnes. Tās izvietotas kvartālos, veidojot ražošanas, reprezentācijas un atpūtas zonas. Visas ēkas celtas no sarkaniem vai dzelteniem ķieģeļiem, bet ne jau vienkārši uzmūrētas – tās greznotas ar dažādiem rotājošiem elementiem, tornīšiem, zelmeņiem, dzegām. Savu bagātību un līdzekļus aldaris Bingners ieguva, pateicoties "Waldschlösschen" produkcijas lielajai popularitātei. Tas ražoja daudzas tolaik iecienītas alus šķirnes – "Kabineta", "Minhenes", "Pilzenes", "Marta" un citas. Lai transportētu produkciju, uzņēmumam piederējuši 60 zirgi, kas izvadāja alus mucām piekrautos ratus. Uz Krieviju alu sūtījuši 36 ražotnei piederošos, modernos vagonos, kas apgādāti gan ar sildāmām, gan dzesējamām iekārtām. Produkciju eksportējuši pat uz Persiju un Tālajiem Austrumiem.

Ādolfs fon Bingners ne tikai modernizēja un paplašināja savu ražotni, bet, iegādājoties papildu zemes gabalus tās tuvumā, izvēlējās vietu savas ģimenes mājas celtniecībai. 1897. gadā tika uzcelta Bingneru ģimenes dzīvojamā māja "Villa fon Büngner". Tās projekta autors bija būvinženieris Fricis Zeiberlihs (Seuberlich), kurš projektējis arī visu alus darītavas kompleksu, tādēļ gan dzīvojamā, gan ražošanas ēkas veidoja vienotu ansambli. Būvdarbus veica Hoisermana (Häusermann) firma. Jau laikabiedri to atzina par vienu no glītākajām Rīgas privātmājām.

Ēkas pirmajā stāvā atradušās reprezentācijas telpas, mūzikas salons un ēdamzāle. Otrajā stāvā bijušas privātās telpas. Ēkai bijis arī ietilpīgs mansarda stāvs, terases, balkons, arkādes. Tomēr kas gan tas par savrupnamu bez plaša dārza? Parka izveidei 1898. gadā pieaicināts ievērojamais dārzu un parku arhitekts, Rīgas pilsētas dārzu direktors Georgs Frīdrihs Ferdinansa Kūfalts (Kuphaldt), kurš ir autors arī Mežaparka plānojuma pirmajai kārtai (1901), kas bija pirmā dārzu pilsēta Krievijas impērijā, kā arī Ziemas pils parkam Sanktpēterburgā. Pēc viņa projekta izveidoja parku ap Bingneru namu, kas šodien zināms kā "Aldara" parks. Parka platība toreiz bijusi 2,2 hektāri, atbilstoši reljefam tas sadalīts divās daļās: augšējā, kas ieturēts regulārā stilā un apakšējā – ainavu stilā ar baseinu, strūklaku, mākslīgajām pilsdrupām un rotondu (apaļu paviljonu).

Tomēr visam spožumam reiz pienāk gals. 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, ražotne darbu pārtrauca. Tās modernās iekārtas, līdzīgi kā daudzās Rīgas ražotnēs, evakuētas uz Krieviju, un alus darītava nedarbojusies līdz pat 1936. gadam, kad akciju sabiedrība "Latvijas Kredītbanka" pārņēmusi "Livonijas", "Tanheizera", Iļģuciema, kā arī "Waldschlösschen" alus darītavu un uz to bāzes izveidoja akciju sabiedrību "Aldaris". Bingneru ģimenes villa arī ietilpa šajā kompleksā. Tā tika pārdēvēta par "Dauderiem", jo netālu Daugavas lejtecē atradās Dauderu sala, kas pastāvējusi līdz pat 20. gadsimta 50-iem gadiem.

1937. gadā, kad Latvijas Valsts presidents Kārlis Ulmanis svinēja savu 60. dzimšanas dienu, un šādam notikumam, protams, bija nepieciešama pieklājīga dāvana. Latvijas Kredītbanka piešķīrusi Vadonim "Dauderus" kā vasaras rezidenci. Pirms tam namā veikts remonts, villa piedzīvojusi dažādus uzlabojumus un nams ieguvis arī nacionālā romantisma iezīmes interjerā, piemēram, tur izvietotas mēbeles, kas darinātas pēc Anša Cīruļa metiem. Namā iekārtoja prezidenta darba kabinetu. Parkā pie dīķa izbūvēja peldu māju, netālu no tā – tenisa laukumu, bet pilsdrupās iekārtoja istabu latviskā garā.

Ulmanis "Dauderos" uzturējies labprāt, bet aizņemtības dēļ diezgan reti. Saglabājušās daudzas fotogrāfijas, kur redzams, kā prezidents savā rezidencē atpūties, pastaigājies parkā, tomēr nepārtraucot darbu – par to liecina parkā iekārtotais darba stūrītis, kā arī fotogrāfijas, kurās fiksēts kaimiņos esošā "Aldara" apmeklējums un ministru vizītes "Dauderos". Interesanti, ka pretstatā ierastajiem mājdzīvniekiem, Ulmaņa laikā parkā mitinājās arī stirnas un alnis.

Padomju okupācija 1940. gadā mainīja arī "Dauderu" dzīves ritmu. Pēc Otrā pasaules kara beigām namā iekārtoja bērnudārzu. Protams, ka par nīstā kapitālisma vadītāja apartamentiem un buržuju interjeru namā neviens vairs nerūpējās – kamīnus aizmūrēja, "nevajadzīgo" nojauca. Vēlāk greznajā ēkā ierīkoja noliktavu, kas ar laiku pārtapa par degustācijas zālēm.

1987. gadā ēku īpašumā ieguva Rīgas pilsētas Oktobra rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja ar mērķi pēc gada tur atvērt Oktobra rajona laulību reģistrācijas namu. Taču sākās Trešās atmodas notikumi, un nama liktenis radikāli mainījās.

Padomju okupācijas gados nams nenoliedzami bija zaudējis savu spožumu, tomēr raksturu bija saglabājis. Tā jaunā, pilnvērtīgā dzīve kļuva iespējama, pateicoties latviešu kolekcionāra, mecenāta Gaida Graudiņa ieinteresētībai. Graudiņš līdz ar tūkstošiem latviešu bija spiests atstāt Latviju 1944. gadā, tuvojoties padomju karaspēkam. Ilgajos trimdas gados Vācijā viņš vāca ar Latvijas vēsturi saistītu liecību kolekciju, ko izvietoja paša radītajā "Latviešu muzejā" Detmoldā (Vācijā). Pēc Latvijas vēstures muzejā redzētās izstādes "Latvija starp diviem pasaules kariem", 1988. gadā Graudiņš pieņēma lēmumu savu vērtīgo kolekciju nodot Latvijas sabiedrībai. Viņš pats kā piemērotāko savas kolekcijas izvietošanai izvēlējās "Dauderu" namu, kas tolaik stāvējis praktiski tukšs.

1989. gadā "Dauderi" nonāca Latvijas PSR Valsts Kultūras komitejas pārziņā un tika nodoti Latvijas Mākslas muzeju apvienības rīcībā. 1990. gada 1. martā stājās spēkā lēmums par Latvijas Kultūras muzeja "Dauderi" izveidošanu. Laimīgā kārtā šajos juku laikos sācies arī ēkas restaurācijas process un nolaistās, degradētās vides sakopšana. Darbus veica Latvijas PSR Valsts Kultūras komitejas Zinātniskās restaurācijas pārvalde Sergeja Meijerovica vadībā. Viss paveikts ātri un muzeja ēkas ar ekspozīciju atklāšana notika jau 1990. gada 27. jūnijā, XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā.

No 2010. gada 1. janvāra "Dauderi" ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa. Muzejā apskatāmas liecības par Kārli Ulmani un viņa laika Latviju. Papildus tam ēkā iespējams iejusties arī 19. gadsimta beigu savrupmājas greznībā, kas pamatoti liktu lepoties jebkuram Eiropas aristokrātam.

Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā apskatāma Graudiņa kolekcija, kas aptver laika posmu no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta 80. gadiem. Tajā ir gan Latvijas Republikas apbalvojumi (1918–1940), gan Latvijas armijas pulka zīmes (1919–1940), gan medaļas (16.– 20. gs. pirmā puse), tāpat arī monētas un papīra naudas zīmes, fotogrāfijas, dokumenti, iespieddarbi. Tostarp arī reti un nozīmīgi bēgļu nometnēs un trimdā izdoti latviešu literatūras darbi, kā arī ar Latvijas valsts un sabiedriskiem darbiniekiem saistīti memoriālie priekšmeti. Kolekcija sniedz priekšstatu par relikvijām, kas paņemtas līdzi no Latvijas Otrā pasaules kara beigās, dodoties bēgļu gaitās. Daļa muzeja priekšmetu liecina par latviešu kultūras dzīves aktivitātēm trimdā. Kopskaitā "Dauderos" esošajā Graudiņa kolekcijā ir ap 7000 muzeja priekšmetu. (no http://turismagids.delfi.lv )

Adrese: Rīga, Zāģeru iela 7 (koordinātes - 57.003968, 24.124009 )