1892.gadā pilsētas galvenā inženiera Ādolfa Agtes vadībā pabeigta labības elevatora būve Andrejsalā.
255 pēdas
garā un 78 pēdas platā (76,5x23,4 m) elevatora ēka būvēta uz
pāļu pamata 34 m no ūdens. Mehānismus darbinošie tvaika katli un
mašīnas uzstādīti atsevišķā, uz pusi mazākā ēkā. Tajā
uzstādīto divu tvaika mašīnu kopējā jauda bija 105 ZS.
Elevatora ēkas centrālajā daļā bija izvietoti mehānismi graudu
transportēšanai, šķirošanai, vētīšanai un žāvēšanai. No
šejienes pa lentas transportieriem labību varēja nogādāt divos
iekraušanas torņos krastmalā, no kuriem to sabēra kuģu tilpnēs.
Šādā veidā bija iespējams iekraut 8 000 pudu jeb 128 t graudu
stundā.
Labību pieveda dzelzceļa vagonos pa sliedēm
elevatora abās pusēs. Vagonu izkraušana bija mehanizēta un
iekārtu jauda aprēķināta arī uz 8 000 pudiem labības stundā.
Pēc apstrādes graudi, ja tie nebija paredzēti tūlītējai
iekraušanai kuģos, tika sabērti augstās vertikālās tvertnēs
jeb silosa šahtās, kuras bija izvietotas elevatora ēkas spārnos,
pa 36 tvertnēm katrā pusē. Atkarībā no graudu īpatnējā svara
visās 72 šahtās varēja novietot uzglabāšanai līdz 750 000 pudu
jeb 12 000 t labības. (Rīgas osta deviņos gadsimtos, 2000)
Mūsdienās tiek spriests, ko iesākt ar veco elevatoru. Arhitektu biroji piedāvā variantus tur ierīkot izklaides centru, restorānus, zāli koncertiem, viesnīcu, birojus.
Adrese: Rīga, Andrejsala (koordinātes - 56.968323, 24.091921 )
