.JPG)
.JPG)
Nav man precīzas informācijas, kad šī jaunā elevatora divi pirmie korpusi sākti būvēt, bet par divu otro būvi raksta 1984.gada 22.marta „Rīgas balss“: „Iztālēm Daugavas krastā redzams milzīgais gaišzilais ostas elevators. Tas paceļas virs kuģiem, kas pietauvojušies piestātnēs. Ar katru gadu pieaug Rīgas ostas kravu apgrozījums. Elevators vairs neapmierina mūsdienu prasības. Pirms vairākiem gadiem PSRS Sagādes ministrijas Harkovas institūts «Promzernoprojekt» sagatavoja tehnisko dokumentāciju ostas elevatora paplašināšanai. Galvenā līgumorganizācija Rīgas rūpniecības uzņēmumu celtniecības trests ar 56. celtniecības pārvaldes spēkiem sāka darbu. Pagājušajā gadā objektā ieradās vēl citi republikas rūpniecības tehnikas montāžas tresta pārvietojamās mehanizētās kolonnas montētāji. Tas deva iespēju darbus jūtami paātrināt. Tagad blakus agrākajiem diviem elevatora korpusiem pacēlušies vēl divi. Kad tos nodos ekspluatācijā, tilpņu apjoms palielināsies par 36 000 tonnām labības. Gandrīz 50 metru augstumā zaigo elektrometināšanas ugunis, pazib montētāju augumi. Tur divu torņa celtņu strēles ceļ augšup dzelzsbetona konstrukcijas. Drīz abi korpusi būs zem jumta. Nav šaubu, ka objekts ir svarīgs, ka tam ir tiešs sakars ar Pārtikas programmas izpildi. Kā veicas darbi? Vai ir šķēršļi, kas traucē paredzēto darbu gaitu? Šos jautājumus adresējam elevatora direktora vietniekam celtniecības jautājumos V. Vizkubam. Pagaidām īpašu problēmu nav, saka Viktors Vizkubs. Būvdarbi notiek pēc grafika. Objektu paredzēts nodot ekspluatācijā šā gada ceturtajā ceturksnī. Uz to laiku jāapgūst apmēram 1 200 000 rubļu. Kādi ir uzdevumi tuvākajai nākotnei? Plānots montāžu pabeigt jūlijā. Beiguši korpusu būvi, pārvietojamās mehanizētās kolonnas speciālisti sāks tehnoloģiskās iekārtas un palīgiekārtas, kā arī metāla konstrukciju montāžu. Darba vēl daudz. Ļoti gribas pagūt līdz jaunajai ražai. Brigādē saprot, ka tas nav tik vienkārši. Darbu jāpadara daudz, un to skaitā ļoti sarežģītā savienotājgaleriju montāža, pa kurām no vecajiem korpusiem konveijers pados labību jaunajiem. Tagadējos rādītājus mēs būtu varējuši sasniegt arī ātrāk, ja nebūtu radušies neparedzēti šķēršļi. Piemēram, mūs ļoti aizkavēja celtnis, kas pēkšņi izgāja no ierindas: torņa celtņu un autoceltņu pārvaldes speciālisti divas nedēļas to nenomainīja. Bet atpalicība dzelzsbetona konstrukciju piegādē no Jēkabpils un Daugavpils rūpnīcām? Brigāde maiņā spēj ielikt 45 līdz 48 dzelzsbetona konstrukcijas, bet labākajā gadījumā tās saņemam tikai 12 - 15. Celtnieki tiek slikti apgādāti ar materiāliem. Pirms kāda laika rūpnīcas vairākkārt mums vispār neatsūtīja savu produkciju. Montētājiem objektā, gaidot dzelzsbetona konstrukcijas, praktiski vajadzēja stāvēt dīkā, bet pēc tam atgūt citu vainas dēļ zaudēto. Pagājāmies pa objekta teritoriju, aplūkojām produkciju. Taisni vai jābrīnās, ka daži darbinieki neciena savu darbu, strādnieka godu. Lūk, sakrautas dzelzsbetona kolonnas, metāla ieliktņi piemetināti šķībi greizi. rēgojas virspusē. Liekot kolonnas, montētāji dabūs pamocīties, kamēr šādus ieliktņus kvalitatīvi piemetinās citām konstrukcijām. Bet virsma . . . Nelīdzena, dobumaina. Vārdu sakot, nevīžīgi padarīts darbs. Daudzas dzelzsbetona konstrukcijas saplaisājušas, tām nošķēlušies gabali. Celtnieki piegādātājiem vairākkārt izvirzījuši pretenzijas, sūtījuši produkciju atpakaļ. Ko bija iespējams izlabot uz vietas, to darīja no rūpnīcām izsauktie speciālisti. Šājā sakarībā ir vietā pavaicāt: kāpēc Būvmateriālu rūpniecības ministrijas dzelzsbetona konstrukciju uzņēmumos tiek pieļauts tāds brāķa procents? Cik apzinīgi savus pienākumus pilda tehniskās kontroles darbinieki? Un kur raugās šo uzņēmumu tautas kontrolieri? ... Atstājām ostas elevatora teritoriju. Galvu reibinošā augstumā pulsēja elektrometināšanas ugunis. Gausi zem celtņu strēlēm peldēja augšup smagas dzelzsbetona konstrukcijas. Darbs objektā turpinājās.“
Adrese: Rīga, Andrejsostas iela 15 (koordinātes - 56.966309, 24.091754 )
