Zlēku skola

 

                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                  (Skola senāk)

1561. gadā Zlēkas kļūst par barona Ulriha fon Bēra dzimtīpašumu un izcils bija viss, ko vien Bērs tur lika celt. Zlēku muižas bijušais centrs kopā ar muižas parku un Zlēku baznīcu veido vienotu ansambli, kā ievērojams kultūrainavas paraugs. Muižas parkā izveidoti dīķi, aug svešzemju koki un krūmi. Barona centienos, veidot skaistu apkārtni un dzīvi, ieguldīts liels Zlēku ļaužu darbs.
1796. gadā tiek uzcelta pirmā skola kalpu bērniem – necila vienstāva koka ēka, kurā bijusi viena istaba, kurā skolēni mācījušies, ēduši un arī gulējuši. Vēlāk ēka papildināta ar otro stāvu un tagad tur atrodas skolas internāts, virtuve un ēdamtelpa. 1884. gadā uzcelta sarkano ķieģeļu divstāvu ēka, kurai pēc kāda laika uzbūvēts trešais stāvs. Sporta zāle būvēta 1960. gadā.

Zlēku skola ir vecākā skola Kurzemē un tai pāri brāzušies dažādu vēstures laikmetu vēji. Zlēku skola nekad nav pārtraukusi savu izglītošanas darbu jau vairāk 211 gadus.

Tomēr 2015./16. mācību gads skolā ir aizritējis kā pēdējais un Kurzemes reģiona senākā pamatskola novadā ir slēgta.

1935.gadā laikraksts “Rīts” raksta: “Ministru prezidents K.Ulmanis apsveic un pateicas Zlēku pamatskolas pārzinim Grīnvaldam un šīs skolas skolēniem, kas kopīgiem spēkiem ierīkojuši pie skolas augļu dārzu, pie kam visus darbus veikuši paši skolēni. Ministru prezidents norāda, ka šai priekšzīmei varētu sekot arī citas skolas, un būtu labi, ja pie visām skolām ierīkotu augļu dārzus.”

Fragments no 1982.gada “Padomju Ventā” rakstītā: “Par pirmo skolotāju barons Bērs ielicis pagasta skroderi Andreju Gaili no Pilsgalu mājām. Skroderis uz savu roku bija iemācījies lasīt un rakstīt, baznīcā bijis priekšdziedātājs. Ticis skolaskunga godā, Gailis cienīguma labad vēlējis pagasta ļaudīm sevi saukt par Hānu. Mācības pagasta skolā sākušās tikai 15. oktobrī, kad lopus saka turēt kūtīs, bet beigušās jau 15. aprīlī. Andrejs Gailis - Hans skolotāja amatā nostrādājis ap 30 gadu, tad to pārņēmis viņa dēls Juris, kurš bijis jau nedaudz paskolots pilsētā. Vienlaikus ar skolotāja darbu Juris Hāns pildījis baznīcā ari ķestera pienākumus. Viņš skolā nostrādājis 48 gadus, pēc tam 37 gadus skolu vadījis Johans Hāns. Johana Hana laikā, kad strādāja jau divi skolotāji, tika atvērta arī tā sauktā «vasaras skola» no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim. Tajā jau varēja gūt vairāk zināšanu, taču par to bija daži rubli jāmaksā. Gadsimtu mijā skolu pārdēvēja par Zlēku divklasīgo ministrijas skolu. Tajā par pārzini sāka strādāt Krišs Tīls, par skolotājiem Reinis Ozols un Kārlis Graudiņš. Visi viņi bija mācījušies Baltijas skolotāju seminārā. Visi trīs skolotāji aktīvi piedalījās 1905. gada notikumos. Skolas pagalmā vēl kuplo ozols, ko pirms astoņdesmit gadiem stādījis skolotājs Reinis Ozols. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada vasarā Zlēku divklasīgā skola tās pārziņa Gustava Grīnvalda vadībā tika evakuēta vispirms uz Hāpsalu, tad Kostromu. Tajā mācījās latviešu bēgļu bērni. Tikai 1918. gadā tā savu darbību atsāka atkal Zlēku pagastā. Kopš 1919. gada skola tiek saukta par Zlēku 6-klasīgo pamatskolu. Vairākus gadu desmitus skolā strādāja Gustavs Grīnvalds. Hermīne Bērziņa. Hermine Smiltniece. 1961. gadā, kad skola bija septiņgadigā, tā tika pārveidota par astoņgadīgo.”

Adrese: Ventspils novads, Zlēku pagasts, Zlēkas (koordinātes -  57.125658, 21.853590 )