Zlēku mācītājmuiža (Pastorat zu Schleck)

 

                                              (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto) 

                                                        (Mācītājmuižas foto ap 1920.gadu)

                                                                    (Kalpu mājas foto ap 2000.gadu)

Grāmatā „Mācītājmuižas Latvijā” (2002) autors raksta: „Līdz mūsu dienām Zlēku mācītājmuižā saglabājusies mācītāja dzīvojamā ēka, klēts un kalpu māja - ērbēģis. No staļļa palicis tikai viens tā gals, bet pirts zudusi pavisam. Dīķa malā esošā mācītājmāja ir mūra, uz augsta cokolstāva, segta ar divslīpju jumtu, kura gali daļēji nošļaupti. Tās celšanas laiks varētu būt 19.gadsimta pirmais ceturksnis. Ēkas plānojums, to piemērojot dzīvokļiem, ir mainīts. Galvenās ieejas abās pusēs saglabājušies raksturīgie šaurie logi priekšnama izgaismošanai. Savu vēsturisko autentiskumu daudz vairāk saglabājis ērbēģis. Pēc ārējā veidola ēka līdzīga mācītājmājai, taču ir mazāka. Tā atrodas otrā pusē dīķim, tieši pretim mācītāja mājoklim. Ēkā saglabājušās 19.gadsimta otrās puses durvis ar šķērsdzītņiem, pārsegums ar trinītī kārtotiem dēļiem un citas senas būvliecības. Atmiņas par pastorātu atrodamas L. Harmsenas - Piltenes superintendenta un Zlēku draudzes mācītāja Johana Georga Bitnera meitas - grāmatā „Ein altes Kurländisches Pastorat”. Te skicētas līdz sīkumiem detalizētas atmiņas par Zlēku mācītājmāju un tās iekārtojumu. Autore raksta, ka no koka verandas, atverot durvis, skatam pavērusies liela t.s. aukstā priekštelpa, kurā bijusi kumode ar greznumlietām. No priekštelpas pa kreisi bijušas mācītāja dzīvojamās telpas, kopā piecas. Pa labi atradusies pieņemamā telpa, kuru no virtuves un palīgtelpām atdalīja plats koridors. Citās telpās minēts liels veļas skapis un bērnu uzmanību īpaši piesaistījušais garšvielu skapis. Lielajā istabā atradusies dzeltena podiņu krāsns, sienas bijušas gaiši balsinātas, vidū liels ēdamgalds ar krēsliem, turpat arī sofa ar mākslinieciski izveidotu matraci un spilveniem. Pie sofas atradies masīvs apaļš galds, bet virs sofas sienu greznojusi ainava ar ūdenskritumu un Jelgavas ģimnāzijas vēstures profesora K.V.Krūzes (K.W.Kruse) portrets, kā arī Jelgavas ārsta J.N.Lihtenšteina (J.N.Lichtenstein) portrets. Netālu atradusies arī grāmatas autores vectēva Bitnera krūšu bilde dabiskā lielumā ar baltu parūku galvā un vecāsmātes M. Düllo (M. Düllo) portrets. Citā istabā pie sienas bijusi novietota Zlēku pastorātā zemju karte, kuru mācītājs pats bija zīmējis, un izvietotas īpaši vērtīgas mēbeles: masīvs angļu pulkstenis mahagoni koka ietvarā un marmora galdiņš.”

Draudzes mācītāji zināmi kopš 1616. gada. Ilggadēji mācītāji bija Bauskā dzimušais un Greifsvaldes universitātē studējušais Mihaels Sartorijs (Sartorius; amatā 1642–1662), Johaness Kiktuni (Kickthuni, Kiktuni; amatā 1711–1727), Piltenes konsistorijas asesors Frīdrihs Dullo (amatā 1731–1755) un Piltenes apgabala superintendents (no 1795) Johans Georgs Bitners. Viņš laidis klajā pirmo bagātīgāko latviešu tautasdziesmu krājumu “Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes” (1844.) ar 2854 dziesmām. Te dzimis arī macītājs Hermanis Fridrihs Dullo, kurš bija arī žurnāla “Latviska gada grāmata” līdzstrādnieks.

Saskaņā ar 1797. gada iedzīvotāju revīzijas datiem, kas fiksēja situāciju drīz pēc Piltenes apgabala pievienošanas Krievijas impērijai, mācītājmuižā līdz ar J. G. Bitneru dzīvoja viņa sieva Kristīne Amālija, dzim. Dullo (Zlēku mācītāja F. Dullo meita), dēls, divas meitas, mazdēls, mazmeita (dēla – Jelgavas ārsta – bērni) un audžumeita. Pastorāta kalpotāji bija brīvais latvietis Oto Dītrihsons, kas atzīmēts kā puisis, kā arī Zlēku muižai piederoši dzimtcilvēki – kučieris, divas kalpa meitas un kāda atraitne. Mācītājmuižai bija piederīgas 3 zemnieku saimniecības. Divas no tām – “Jaunbrūni“ un “Zievadi“ – atradās Laidzes ciemā, bet trešās saimniecības nosaukums nav atšifrējams revīzijas saraksta kopijas defekta dēļ. Saimes bija attiecīgi 19, 21 un 15 cilvēku lielas. Katrā saimniecībā bija arī viena vai divas kalpu ģimenes un vairāki kalpa puiši un meitas.

Adrese: Ventspils novads, Zlēku pagasts, Zlēkas (koordinātes -  57.121201, 21.840744 )