Virķēnu muiža (Würken, Wirkenhoff, Würkenhoff , Wirkken)

 

                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                              (Muižas ēka senāk)

Muižas kungu māja celta 19.gadsimta 90.gados un piederēja Karlam fon Engelhartam. 1920.gadā Virķēnu muižu ieskaitīja valsts zemes fondā. 1921.gada 19.martā muižas centru piešķīra Rūjienas Zemkopības biedrībai lauksaimniecības skolas ierīkošanai. Padomju režīma gados, Virķēnos (no 1955. – 1988.) darbojās tehniskā skola un profesionāli tehniskā arodskola, gan profesionāli tehniskā vidusskola, kurā gatavoja elektromontierus u.c. Atmodas sākumā (1988.), mainoties nosaukumam, lauksaimniecības skolā bija iespēja apgūt pārsvarā ar lauksaimniecību saistītas profesijas, kļūstot par zemkopjiem, lauku māju saimniecēm vai kvalificētiem lauku strādniekiem. Virķēnu muiža mūsdienās piederēja akciju sabiedrībai “Rūjienas arodģimnāzija”, kas to izdomāja pārdot. Tagad ēka it kā privatizēta, bet pamazām iet postā.

Padomju okupācijas gados ēkai piebūvēta baltu ķieģeļu piebūve – absolūti nevajadzīga un neiederīga. Tā joprojām bojā pils skatu. Teritorijā redzamas arī vairāks strūklaku atliekas. Līdz mūsdienām saglabājušies arī klēts, smēde, ūdensdzirnavas un parks.

Virķēnu muižas parkā atrodas piemiņas akmens. Masīvā akmens plāksne bijusi uzstādīta vertikāli, bet tagad guļ zemē blakus pamatnei. Uzrakstu uz plāksnes ir grūti salasīt. Tas ir vācu valodā, samelnējis, vietām bojāts. Var saburtot, ka pieminekli uzstādījuši baroni Engelharti un ka runa ir par mīlestību. Cilvēki stāsta, ka tas ir uzstādīts, pieminot traģisku mīlestību. Pēdējais Virķēnu muižas barons Rūdolfs fon Engelharts no 1895. gada dzīvojis ārzemēs. Šajā laikā muižu barons izrentējis savam krustdēlam Gustavam Bergsonam. 1906. gadā pie viņa praksē bijis vācu puisis, 19 gadus vecais Gots Vilhelms Spehts. Puisis iemīlējies muižas istabmeitā Ievā Brambatē, abi jaunieši vēlējušies precēties. Tomēr baroniem jauno mīlētāju savienība likās neiespējama. Meiteni ar varu izprecināja no cara zaldātiem pārnākušajam Riekstiņam cerībā, ka laulības atturēs jauniešus no attiecībām. Nespēdami pārdzīvot uzspiesto situāciju, Ieva un Vilhelms izlēma labāk padarīt sev galu. Tas bija pirms Jāņiem. 20. jūnija naktī jaunieši nošāvās. Gots Vilhelms Spehts un Ieva Riekstiņa, dzimusi Brambate, ir apglabāti Rūjienā, Skudrītes kapsētā, katrs citā vietā.

Taču vēsturniece Līga Siliņa ir veikusi izpēti un atradusi faktus, kas it kā noliedz šo sakarību.

Adrese: Valmieras novads, Vilpulkas pagasts, Virķēni (koordinātes - 57.920363, 25.255749 )