Dundagas baznīca

 

                                                  (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pēc Dundagas pils uzcelšanas (13.gs. beigās) katoļu laikos tajā ierīkoja pils kapelu, ko vēlāk izmantoja vācu draudze. Kopš 1830.gada tā vairs nebija lietojama un 1872.gada ugunsgrēkā kopā ar pili nodega. Pili vēlāk atjaunoja, bet baznīciņu vairs ne.

Latviešu draudzes vajadzībām Āžu muižā, 5 km no Dundagas centra, kopš 17.gs. pastāvēja koka baznīca. Apmēram 100 gadu tā darbojās vienlaikus ar pils kapelu.

Tagadējo mūra baznīcu pabeidza celt 1766. gadā ar Dundagas pils īpašnieka firsta Kārļa Ostena–Zakena (1726.-1794.) gādību. Līdz 20.gadsimta 20.gadu sākumam tā kalpoja abām draudzēm - vācu un latviešu. Tā bija daudz plašāka un gaišāka par abām iepriekšējām.

1938.gada presē aprakstīta kāda ekskursija pa Dundagas apkārtni un cita starpā teikts: “Dundagas baznīca gaiša, remontēta. Muižnieku tēli novākti un arī viss cits, kas atgādina katolicismu (agrāk baznīca piederējusi katoļiem). Dundagas baznīca ievērojama ar to. ka tajā ir Jāņa Rozentāla oriģināla altāraglezna “Kristus augšāmcelšanās" (1912.
g.). “ Baznīcā ir arī 1859.gadā latviešu zemnieka Anša Dinsberģa būvētās ērģeles, kā arī Bībele (1689.) un Kārļa Ulmaņa 1936.gadā dāvātā viesu grāmata ar viņa ierakstu.

1980.gadā izdotās grāmatas “Okupētās Latvijas dienas grāmata” 2.daļā autors – novadpētnieks Žanis Skudra raksta: “Tepat Dundagas baznīca, un es eju tikai iekšā. Kāds pavecāks vīrs un divi vecākas sievietes uzpoš baznīcas apkārtni, jo šovakar sestdienas vakars un rītu būšot dievkalpojums. Viņi ielaiž mani apskatīt baznīcu. Ģērbkambarī pie sienas vairāku veco mācītāju ģīmetnes, kas savā laikā darbojušies Dundagā. Virs altāra Jāņa Rozentāla 1912. g. gleznota altārglezna. Logi dievnamam veseli. Pie sienas granīta piemiņas plāksne Latvijas atbrīvošanas cīņās un pirmajā pasaules karā kritušiem 42 varoņiem - dundadzniekiem: Tik tie, kas sevi ziedot prot, var tēvu zemi vainagot! Šī plāksne iesvētīta 1935. gadā. Ērģeles cēlis 1859. gadā Ansis Dinsberģis. Arī te augšā pie ērģelēm viss tīrs, putekļi noslaucīti. Draudzes priekšnieks pastāsta par savu baznīcu un draudzes dzīvi: uz dievkalpojumu sanākot ap 20 līdz 30 cilvēku. Ar nodokļiem galā tiekot. Mācītājs braucot no Ārlavas. Viņš apkalpojot arī Ģipkas, Rojas un Kaltenes baznīcas. Mazirbē jau piecus sešus gadus vairs nenotiekot dievkalpojumi. Tur dievnamā huligāni dedzinājuši ugunskuru. Arī Dundagas baznīcai tie reiz izdauzījuši logus un sabojājuši pieminekļus pie baznīcas. Līdz 1935.gadam tagadējā vaļņa vietā ap baznīcu bijusi egļu vāļu sēta. lesvētāmo tagad vairs neesot, baznīcā kristīts tikai viens bērns. Tagadējie varas vīri gribot piespiest ļaudis atteikties no baznīcas. Un skolā skolotāji apkarojot reliģiju. Reiz baznīcas koris aizbraucis uz Ārlavu uz dievkalpojumu. Arī viņa mazdēls aizbraucis līdz. Tur spiegošanas nolūkā ieradusies kāda skolotāja. Tā pasaukusi puiku sāņus un iztaujājusi, no kurienes viņš, no kuras skolas un no kuras klases. Tad šis Dundagas skolnieks dabūjis uzvedībā 4, bet MRS priekšnieks rājienu par to, ka devis mašīnu braukšanai uz dievkalpojumu. Bet šinī dievkalpojumā piedalījies arī arhibīskapa vietnieks, kas visu to redzējis un par to ziņojis Kultūras ministrijā Rīgā, tā ka skolotāji dabūjuši no ministrijas aizrādījumu. Draudzes priekšnieks vēl pastāsta šādu gadījumu - nomiris kāds ārsts, kas vēlējies, lai viņu apglabātu ar mācītāju. Tā kā Dundagā kapličas nav, ārsta atraitne dabūjusi atļauju ārsta mirstīgās atliekas līdz bēru dienai novietot baznīcā. Tad no izpildkomitejas pie viņas gājuši katru dienu - kā gan inteliģentu cilvēku varot likt baznīcā un pavadīt ar mācītāju, organizācijām taču arī viņš būšot jāpavada ar kolektīviem vainagiem. Bēru dienā tad nu viņi tomēr kolektīvos vainagus ienesuši baznīcā, bet tikai pēc tam, kad mācītājs bijis šķirstu nosvētījis, un tad tūliņ ātri metušies ārā. Ja kāds esot sadomājis laulības vai kristības rīkot ar baznīcas ceremoniju, tad komunisti ejot pie tā katru dienu aģitēdami un piedraudēdami, kamēr šo godību rīkotajiem nervi vairs neturot un viņi no ceremonijas atsakoties. Pa veco liepu aleju var aiziet uz draudzes priekšnieka mājām. Pa ceļam viņš vēl pastāsta par savām mājām - zemi viņš savā laikā pircis no kāda Valmieras Lāčplēša ordeņa kavaliera par 1000 latiem. Platība esot 4 ha. Ēkas viņa paša celtas. Tās vēl tagad labā stāvoklī. Ir arī dārzs ar ābelēm, ogulājiem un citiem kokiem. Visur tīrība un kārtība, kā sētā, tā istabā.”

Adrese: Talsu novads, Dundagas pagasts, Dundaga, Pils iela 8