(Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Leprozorija direktors Jānis Ludzenieks 1939.gadā)
Leprozorija komplekss atklāts 1896.gadā ar 61 pacienta vietu. 1936.gadā to apvienoja ar Rīgas leprozoriju un paplašināja to1938.gadā, uzceļot teritorijā arī baznīcu. Vēlāk te izveidota narkoloģiskā nodaļa, bet 2008.gadā izveidoja sociālās aprūpes cetru.
1936.gada 6.novembrī “Tēvijas sargs” raksta: “1937. g. rudenī tautas labklājības ministrija paredzējusi pārcelt Rīgas leprozoriju uz Talsiem, paplašinot un izbūvējot tagadējo Talsu leprozoriju. Tautas labklājības ministrijas uzdevumā Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvalde šinīs dienās jau stājusies pie divu lielāku ēku būves Talsu leprozorijā. Tās slimnieku ēkas galā uzsākts celt jaunu slimnīcas ēku 60 slimniekiem. Jaunajā ēkā izbūvēs modernas vannas istabas, operācijas, ārstniecības un dezinfekcijas telpas, rentgena kabinetu, fotolaboratoriju u. c. nodaļas. Slimnieku vajadzībām ierīkos arī plašu virtuvi un ēdamzāli. Otrajā celtnē novietos paplašinātā leprozorija administratīvo personālu. Jaunceltnē atradīsies slimnīcas kanceleja un slimnīcas direktora, ārstu u. c. darbinieku dzīvokļi. Abas ēkas ceļ pēc būvniecības pārvaldes arh. Biķa projekta uzņēmējs Ziediņš. Ēkas izmaksās ap 200.000 ls.”
Par leprozorija direktoru strādāja Jānis Ludzenieks, kuru laikā, kad valdīja nodevība, apmelošana, nodeva pāris atlaisti sanitāri. Ludzenieku arestēja un deportēja. Viņa ģimene tikai pēc neatkarības atgūšanas uzzināja, ka Ludzenieks nošauts jau 1942.gadā. Līdz bēgļu gaitām 1944.gadā par leprozorija direktora vietas izpildītāju un ārsti iecēla viņa sievu Irmu. Vēlāk Irma ar abām meitām dzīvoja Vācijā, pēc tam ASV, kur mira 1981.gadā. (Latvijas klusie varoņi, 2017)
Adrese: Talsu novads, Laidzes pagasts, Stūrīši (koordinātes - 57.244336, 22.655435 un apkārtne )
