Līdz mūsdienām saglabājusies 1676. gadā celtā Lielzalves muižas ēka, kas piederējusi baronam Korfam, kurš ir bijis arī Rundāles pils īpašnieks. Pirms tam 1607.gadā tā piederēja baronam Efernam un viņš to novelēja sievai. 1922. gadā muižas ēka nodota skolas rīcībā. 2009.gadā skola likvidēta. Ap to ir pleties parks 2,4 ha platībā, no kura šobrīd saglabājusies neliela daļa. Dziļāk mežā slējusies medību pils, no kuras vairs nav saglabājušies pat pamati. (Aija Demberga, “Sēlija”, 2008) Pēdējais muižas īpašnieks bija Andrejs Šuvalovs.
Pēc skolas likvidēšanas, ēkā un pie tās reizumis notiek dažādi pasākumi, talkas, bet ēka tā īsti vairs netiek uzturēta kārtībā. Uz jumta sāk augt kociņi un zāle.
2019.gadā lsm.lv raksta: “Nevēloties
pieļaut 17. gadsimtā būvētās ēkas nonākšanu zudušās Latvijas kartē,
biedrība ''Sēļu klubs'' kopā ar pagasta ļaudīm uzsākuši Lielzalves muižas
glābšanu. Talkās šogad kopts gan muižas parks, gan telpas, bet turpmāk to soli
pa solim iecerēts pārvērst par Sēļu rezidenci un tūrisma objektu.
Lielzalves muižas ēka gandrīz četrus gadsimtus bijusi daļa
no Latvijas pierobežas vēstures. Kopš Zalves pamatskolas slēgšanas tā stāvējusi
tukša, bet šodien svecītēm izgaismots ceļš atkal vedina lūkot, kādas pārmaiņas senā
vēstures lieciniece piedzīvojusi.
Kādreizējās Zalves pamatskolas skolotāja Ilga Cera stāstīja,
kad tika aizslēgtas skaistās telpas, inventārs palika, “bet tad, kad mēs
atslēdzām... tad bija vājprāts”.
“Bija daudz domu, ko šeit darīt, - tā kā pansionātu, tā kā
dienas centru veidot, bet nu izveidojās jaunie novadi, un tā mēs palikām
maliņā. Mums to visu noņēma nost,” stāstīja Cera.
Muižas atdzimšana sākusies tikai šogad, bet pagasta vēstures
liecību krājēja un glabātāja jau simboliski iezīmējusi nākotni. Viena telpa
būšot veltīta grāfa Šuvalova dzimtai, vairākas vēstīšot par skolas un pagasta
vēsturi, kā arī šeit būšot Sēļu kluba rezidence.
Biedrības ''Sēļu klubs'' valdes priekšsēdētāja Ilma Svilāne
atcerējās, ka tas viss “iesākās ar vienu talku, ko rīkoja foto-moto
orientieristi”. “Viņi rīkoja talkas un jautāja, ko jums vajag sakopt. Un man
ienāca prātā Zalves likvidētā skola un skaistais parks, kas ir nekopts jau
desmit gadus,” stāstīja Svilāne.
Nevēlēdamies pieļaut, lai vēsturiskā ēka nonāktu
zudušās Latvijas kartē, abas pensionāres ķērušās pie slotām, lai izmēztu
drazas arī ēkā. Tagad tā uz desmit gadiem bez atlīdzības iznomāta ''Sēļu
klubam'' un atbalstītāju pulks kļuvis daudz lielāks.
“Es uzskatu, ka šī ēka ir kultūrvēstures mantojums, kurai ir
ļoti liela vērtība, bet trakas idejas mūsdienās ir ļoti labas, jo viņas mēdz
aiziet uz ''urrā'',” sprieda pasākuma dalībniece Madara Mikurova.
Muižas atdzimšanas pirmie svētki veltīti pasakām, jo tajās
notiek visādi brīnumi. Arī šai vietai, lai tā kļūtu par Sēļu kultūras centru un
iekļautos tūrisma apritē, ar čaklām rokām vien nepietiks.
Zalves pagasta pārvaldniece Dzintra Noreika sprieda, ka “ar
Zalves pagasta ļaužu atbalstu aizies tā lieta. Dievs dod, ka Aizkraukles
novads, ja tajā būsim pēc reformas, mums palīdzētu, un, ja vēl kāda projektu
naudiņa... būtu ļoti labi, un uz to arī ceru.”
Lielzalves muižas atdzimšanas talkas turpināsies arī
nākamgad. Zalvieši būtu pateicīgi arī par ikvienu ziedojumu.”
Adrese: Neretas novads, Zalves pagasts, Zalve
