(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
1793. gadā Mazelejas muižā ieradās
un uz dzīvi apmetās arhitekts J. G. Ā. Berlics.
Domājams, ka tas saistīts ar gatavošanos plašai
celtniecības darbu kampaņai, ko gan uz laiku attālināja
Žanno Mēdema dienests Krievijas galmā.
Kad 1801. gadā grāfs atgriezās Kurzemē, Berlicam jau bija projektēšanas un liela mēroga
būvdarbu vadīšanas pieredze. Šeit, tāpat kā Lielelejā, Berlica vadībā bija uzcelts stallis burta T
formā. Arī lopu laidars bijis veidots analoģisks
Lielelejai. Tagad no tā vairs nekas nav skatāms.
Saglabājušās tikai divas pusotrstāva muižas
kalpu mājas.
Saistībā ar Mazeleju 50-os gados
noticis kuriozs gadījums (LFK 2049,1486): skolā prasa, kur guļot Ļeņins. Sirsniņš piecēlies un sacījis: "Mazelejā." Nevis mauzolejā. (no S.Rusmaņa grāmatas “Zemes starp Rundāli un Tērveti”)
1925.gadā Mazelejas muižā zeme piešķirta šādām personām: Šņore Krišs, Šņore Kārlis, Kāns Ansis, Boze Augusts, Brežinskij
Jānis, Osis Jēkabs, Bušs
Jānis, Bālams Ansis, Bergs Jānis, Luksts-Lukševics
Mārtiņš, Zvejniek Katrine, Liepenbergs
Jānis, Kasparinskij Lizete, Zebold
Līze. (Zemes ierīcības vēstnesis, 18.03.1925)
Pēc Otrā pasaules kara māju sāka saukts par “Ielejām”, To pārvērta par komunālo dzīvokli, kur izmitināja cilvēkus bez pastāvīgas dzīves vietas. Mājas saimniece tajā laikā bija Elza Bilkina, kura bija spiesta dzīvot mazā istabiņā pie virtuves. Mūsdienās ēka pieder Lolitai Čigānei.
Adrese: Jelgavas novads, Elejas pagasts, Mazeleja