1793. gadā Mazelejas muižā ieradās un uz dzīvi apmetās arhitekts J. G. Ā. Berlics. Domājams, ka tas saistīts ar gatavošanos plašai celtniecības darbu kampaņai, ko gan uz laiku attālināja Žanno Mēdema dienests Krievijas galmā. Kad 1801. gadā grāfs atgriezās Kurzemē, Berlicam jau bija projektēšanas un liela mēroga būvdarbu vadīšanas pieredze. Šeit, tāpat kā Lielelejā, Berlica vadībā bija uzcelts stallis burta T formā. Arī lopu laidars bijis veidots analoģisks Lielelejai. Tagad no tā vairs nekas nav skatāms. Saglabājušās tikai divas pusotrstāva muižas kalpu mājas.
Saistībā ar Mazeleju 50-os gados noticis kuriozs gadījums (LFK 2049,1486): skolā prasa, kur guļot Ļeņins. Sirsniņš piecēlies un sacījis: "Mazelejā." Nevis mauzolejā. (no S.Rusmaņa grāmatas “Zemes starp Rundāli un Tērveti”)
1925.gadā Mazelejas muižā zeme piešķirta šādām personām: Šņore Krišs, Šņore Kārlis, Kāns Ansis, Boze Augusts, Brežinskij Jānis, Osis Jēkabs, Bušs Jānis, Bālams Ansis, Bergs Jānis, Luksts-Lukševics Mārtiņš, Zvejniek Katrine, Liepenbergs Jānis, Kasparinskij Lizete, Zebold Līze. (Zemes ierīcības vēstnesis, 18.03.1925)
Adrese: Jelgavas novads, Elejas pagasts, Mazeleja
