Tā atrodas skaistā vietā pašā Riebiņu ezera krastā, bet pārsvarā visas redzamās ēkas ir drupu stāvoklī. Mazstraupes muižas pusmuiža.
1423. gada dokumentos muiža minēta kā Veiptes muiža ar kunga sētu pie Lielā Veiptes ezera. Tolaik bijuši divi Veiptes ezeri - Lielais, tātad tagad Riebiņezers un Mazais Eiķēnu ezers. Muižas īpašnieki bijuši Rozēnu apakšvasaļi Johans un Antons Veiptes, kuriem šajā gadā Mazstraupes īpašniece Kerstene Rozena turpat līdzās izlēņojusi vēl vienu zemes gabalu, kas saukts par Ārensbergu. Pēc šī izlēņojuma Veiptes muiža saplūda ar Ārensbergu, un 1553. gadā Vidzemes kartē parādījās apdzīvota vieta Ārensberga. Iespējams, jau tad te atradusies kungu māja, ko vēlākos gados sāka saukt par muižu. Fon Rozēnu ģimenes arhīvā saglabājies dokuments no 1583. gada, kas apliecina, ka Vilhelms Todvens savu Ārensbergas muižu pārdevis Gotfrīdam Rēbinderam (Rhebinder). Kopš tā laika tā kļuva par Rēbinderu dzimtas muižu un sāka nest pircēja vārdu - Rēbinder jeb Riebin, iegūdama arī latvisko nosaukumu - Riebiņu muiža, kas saglabājās līdz pat jaunākajiem laikiem. Sākoties zviedru laikiem, tātad drīz pēc postošā Livonijas kara, Riebiņu muiža bijusi vairāk nekā divas reizes mazāka par Lielstraupi. Pēc Vidzemes 1638. gada arkla revīzijas datiem zināms, ka tolaik Riebiņu muižā saimniekojusi atraitne Marija Rēbindere (Maria Rhebinder), kuras abi dēli dienēja zviedru armijā. Pie muižas piederēja divi ciemi un puse ezera. Otra ezera puse - Mazstraupei. 1669. gada baznīcas vizitācijas protokolā minēts, ka Riebiņu muižai piederējušas Eiķēnu, Buku, Klāmaņu u.c. saimniecības, bet daļa māju bija Umurgas draudzē. Riebiņu muiža piedalījusies arī baznīcas remontā un 1670.gadā cēlusi veļas māju mācītājmuižā. Muiža minēta arī pēc Ziemeļu kara (1710. g.), kad pēc mēra postījumiem te dzīvi bija palikuši visi 38 iedzīvotāji. 1727. gadā pēc baznīcas atjaunošanas sestā solu rinda bijusi ierādīta Riebiņu ļaudīm (kreisajā pusē vīriešiem, labajā - sievietēm). Baznīcas pagrabos apglabāti arī Riebiņu īpašnieki Rēbinderi. Baznīcas ejā virs kapu velvēm savulaik atradies Rebinderu vapenis. Kad 1824. gadā latviešiem doti uzvārdi, domājams, Riebiņu muižai vēl piederējušas tādas mājas kā Buki, Skomakas, Kazlauri, Ikškuļi, Klāmaņi, kas tagad ir pie Kaijciema Limbažu pagastā. Vēlākajos dokumentos Riebiņi vairs neparādās ne kā muiža, ne pusmuiža. Tagad Riebiņi ir viena no noslēpumainākajām vietām pagastā. Te slejas tikai divas dzīvojamās mājas - Jaunriebiņi un 1977. gadā celtā sarkana ķieģeļu māja Vecriebiņi. Atrodas kādas senas māla kleķa dzīvojamās mājas paliekas un 1920. gados celta kūts. Var tikai minēt, kur atradusies muiža un kāpēc vecā dzīvojamā māja iekārtota māla kleķa ēkā, ja ne Lielstraupes, ne Mazstraupes pagastos dzīvojamās mājas no māla nebūvēja, tikai saimniecības ēkas. Varbūt šī ēka ir bijusī pusmuižas saimniecības ēka? (“Straupes grāmata”, 2007)
Adrese: Pārgaujas novads, Straupes pagasts
