(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Tā
atrodas skaistā vietā pašā Riebiņu ezera krastā, bet pārsvarā visas redzamās ēkas
ir drupu stāvoklī. Mazstraupes muižas pusmuiža.
1423. gada dokumentos muiža minēta kā Veiptes muiža ar kunga sētu pie Lielā
Veiptes ezera. Tolaik bijuši divi Veiptes ezeri - Lielais, tātad tagad
Riebiņezers un Mazais Eiķēnu ezers. Muižas īpašnieki bijuši Rozēnu apakšvasaļi
Johans un Antons Veiptes, kuriem šajā gadā Mazstraupes īpašniece Kerstene
Rozena turpat līdzās izlēņojusi vēl vienu zemes gabalu, kas saukts par
Ārensbergu. Pēc šī izlēņojuma Veiptes muiža saplūda ar Ārensbergu, un 1553.
gadā Vidzemes kartē parādījās apdzīvota vieta Ārensberga. Iespējams, jau tad te
atradusies kungu māja, ko vēlākos gados sāka saukt par muižu. Fon Rozēnu
ģimenes arhīvā saglabājies dokuments no 1583. gada, kas apliecina, ka Vilhelms
Todvens savu Ārensbergas muižu pārdevis Gotfrīdam Rēbinderam (Rhebinder). Kopš
tā laika tā kļuva par Rēbinderu dzimtas muižu un sāka nest pircēja vārdu -
Rēbinder jeb Riebin, iegūdama arī latvisko nosaukumu - Riebiņu muiža, kas
saglabājās līdz pat jaunākajiem laikiem. Sākoties zviedru laikiem, tātad drīz
pēc postošā Livonijas kara, Riebiņu muiža bijusi vairāk nekā divas reizes
mazāka par Lielstraupi. Pēc Vidzemes 1638. gada arkla revīzijas datiem zināms,
ka tolaik Riebiņu muižā saimniekojusi atraitne Marija Rēbindere (Maria
Rhebinder), kuras abi dēli dienēja zviedru armijā. Pie muižas piederēja divi
ciemi un puse ezera. Otra ezera puse - Mazstraupei. 1669. gada baznīcas
vizitācijas protokolā minēts, ka Riebiņu muižai piederējušas Eiķēnu, Buku,
Klāmaņu u.c. saimniecības, bet daļa māju bija Umurgas draudzē. Riebiņu muiža
piedalījusies arī baznīcas remontā un 1670.gadā cēlusi veļas māju mācītājmuižā.
Muiža minēta arī pēc Ziemeļu kara (1710. g.), kad pēc mēra postījumiem te dzīvi
bija palikuši visi 38 iedzīvotāji. 1727. gadā pēc baznīcas atjaunošanas sestā
solu rinda bijusi ierādīta Riebiņu ļaudīm (kreisajā pusē vīriešiem, labajā -
sievietēm). Baznīcas pagrabos apglabāti arī Riebiņu īpašnieki Rēbinderi.
Baznīcas ejā virs kapu velvēm savulaik atradies Rebinderu vapenis. Kad 1824.
gadā latviešiem doti uzvārdi, domājams, Riebiņu muižai vēl piederējušas tādas
mājas kā Buki, Skomakas, Kazlauri, Ikškuļi, Klāmaņi, kas tagad ir pie Kaijciema
Limbažu pagastā. Vēlākajos dokumentos Riebiņi vairs neparādās ne kā muiža, ne
pusmuiža. Tagad Riebiņi ir viena no noslēpumainākajām vietām pagastā. Te slejas
tikai divas dzīvojamās mājas - Jaunriebiņi un 1977. gadā celtā sarkana ķieģeļu
māja Vecriebiņi. Atrodas kādas senas māla kleķa dzīvojamās mājas paliekas un
1920. gados celta kūts. Var tikai minēt, kur atradusies muiža un kāpēc vecā
dzīvojamā māja iekārtota māla kleķa ēkā, ja ne Lielstraupes, ne Mazstraupes
pagastos dzīvojamās mājas no māla nebūvēja, tikai saimniecības ēkas. Varbūt šī
ēka ir bijusī pusmuižas saimniecības ēka? (“Straupes grāmata”, 2007)
Adrese: Pārgaujas novads, Straupes pagasts
