(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
1951.gada emigrācijas
izdevums “Latvija” raksta par ģenerāli Kārli Gopperu: “Ģenerāļa
materiālie apstākļi nebija diezin cik spoži, jo viņam nebija nekādu citu
ienākumu, kā vien karavīra alga. Viņam kā karavīram bija piešķirts Lielbērzes
muižas centrs aiz Dobeles ar maz zemes, bet ar visām muižas lielajām ēkām,
kurās bija daudz istabu. Tās bija jāremontē, jāapkurina, un ienākumi no zemes
tika izlietoti ēku uzturēšanai kārtībā. Vēlāk viņš centru pārdeva un nopirka
Eikažu muižas centru. Bet arī šeit ēkas bija bēdīgā
stāvoklī, nebija arī nekāda inventāra. Turklāt ģenerālim no savas algas kā
Rīgas garnizona priekšniekam bija jāreprezentējas dažādo valstu militāriem
atašejiem un sūtņiem.”
Savukār Anšlavs Eglītis savā atmiņu romānā
“Pansija pilī” raksta par grāmatizdevēju Miķeli Gopperu, ģenerāļa dēlu: “Īsti vairs neatceros, kad apmeklēju Eikažus pēdējo reizi. Man liekas,
ka tad jau vecā dzīve griezās pretim paredzamajam postam.
Miķelis Goppers izvadāja mani pa muižas saimniecības pagalmiem un ēkām, par
kurām senāk, ar grāmatu lietām aizņemtiem, mums neatlikās laika interesēties.
Tāpat kā Inciemā, arī Eikažos ēkas bija pārāk plašas, lai tās pilnīgi
izmantotu, un Goppers domāja, ka, apgādam izplešoties un iekārtojot pašam savu
spiestuvi un sietuvi, tas varētu ļoti labi novietoties Eikažos. Aiz ēkam un
dārziem atveras skaista, stāva, kuplām lazdām pieaugusi grava. Uz šīs
brīnumjaukās kraujas, ar logiem pret saulrieta tālumiem, stāstīja Goppers,
paceltos kvalificētu, rūpīgi izraudzītu spiestuves tehniķu un darbinieku ģimeņu
mājas - izveidojot Eikažus par īpatnēju grāmatnieku un grāmatdarinatāju ciemu,
kura iedzīvotājus vienotu jūsmīga mīlestība pret daiļo grāmatu un brīvajām
mākslām. Liktenis gribēja, lai Goppers iekāptu laivā uz Zviedriju paša pēdējā
mirklī un gluži tukšām rokām.”
Adrese: Krimuldas novads, Krimuldas pagasts, Eikaži
