(1928.gada foto)
(2021.gada foto)
Rozbeķu
pils bija Rīgas arhibīskapa vasaļu pils. Rozbeķu vārds rakstītajos avotos
parādās 1372. gadā kādā Henkes Rozena sagatavotā dokumentā. 1385. gada
dokumentos parādās nākamā pils īpašnieka vārds - arhibīskapa vasalis Voldemārs
Rozens. Ap pili tad jau ir izveidojušās zemnieku sētas jeb ciemati, kā tolaik
tās dēvēja. Zemju apstrādei palielinoties, netālu izveidojas jauns – Rozbeķu
muižas centrs, vecmuižu ap pili vairāk atstājot karaspēka rīcībā. Tā kā
Rozeniem neatrod mantiniekus, tās īpašnieki ir vairākkārt mainījušies. No 1489.gada līdz 1508.gadam īpašumi nonāk
Ēvolda Patkula brāļu Bartolomeja un Andrea rokās. Nākamais īpašnieks ir Georgs (Jorgs)
Krīdeners, kurš īpašumu, kurā pils ir vēl samērā labā stāvoklī, savā īpašumā
par 9000 markām iegūst 1518. gadā. Muiža tolaik bijusi pati lielākā Vidzemē.
Krīdenera dzimtai šis īpašums pieder
līdz 17. gadsimta otrajai pusei. 1601. gadā zviedru-poļu kara laikā pili ieņēma
Sēdermanlandes hercogs Kārlis, un tā paša gada vasarā pili nodedzināja poļu
vojevoda Šišinskis. Vēlāk īpašumu nopērk landrāts Heinrihs Patkuls, kurš muižu
redukcijas laikā īpašuma tiesības zaudē, bet Patkula atraitnei ar bērniem to
iznomā zviedru valdība. 1624.gadā muižas teritorija tiek uzlabota, tiek celtas
jaunas ēkas. Nākamos gadus te saimnieko Patkula bērni. Bet 1872.gadā izsolē
muižu iegūst apgabala tiesnesis Baltazars Maksimilians Konrads Kampenhauzens
(1843-1905). Tālāk muiža pāriet viņa dēla Armina fon Kampenhauzena, filozofijas
zinātņu doktora, īpašumā. Sarkanā teora
laikā 1919.gadā viņu Cēsīs nogalina. 1907.gadā Rozbeķu muiža nodeg un Kampenhauzeni
dzīvo Ungurmuižā.
Šodien
par Rozbeķu pils varenību liecina tikai drupas, bet par muižu tikai kāda ēka un
sadrupis medību namiņš. Saglabājušās drupās var saskatīt bijušās pils
konfigurāciju - taisnstūra veida celtne ar diviem torņiem. Aizsardzības vaļņu
un grāvju paliekas. Pilij bija tornis ar ēdamzālēm un pagrabu, divas velvētas
telpas pie ēdamzālēm ar virtuvi, ērberģis, kapella, gaļas žāvētava. Pils
piebūvē bija neprecēto sieviešu istabas ar pagrabu zem tām.
Savukārt
Rozulas centrā esošā ēka ar kolonnām esot Rozulas muižas ērberģis.
Muižu
apvij arī traģiski nostāsti. Piemiņas akmens Braslas krastā liecia, ka šeit
1779.gadā noslīcinājusies muižkunga meita kopā ar savu iemīļoto muižas zirgu
puisi, jo meitas vecāki nav atbalstījuši viņu attiecības.
Adrese: Pārgaujas novads, Stalbes pagasts, Rozula
