(1928.gada foto)
Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapa vasaļu pils. Rozbeķu vārds rakstītajos avotos parādās 1372. gadā kādā Henkes Rozena sagatavotā dokumentā. 1385. gada dokumentos parādās nākamā pils īpašnieka vārds - arhibīskapa vasalis Voldemārs Rozens. Ap pili tad jau ir izveidojušās zemnieku sētas jeb ciemati, kā tolaik tās dēvēja. Zemju apstrādei palielinoties, netālu izveidojas jauns – Rozbeķu muižas centrs, vecmuižu ap pili vairāk atstājot karaspēka rīcībā. Tā kā Rozeniem neatrod mantiniekus, tās īpašnieki ir vairākkārt mainījušies. No 1489.gada līdz 1508.gadam īpašumi nonāk Ēvolda Patkula brāļu Bartolomeja un Andrea rokās. Nākamais īpašnieks ir Georgs (Jorgs) Krīdeners, kurš īpašumu, kurā pils ir vēl samērā labā stāvoklī, savā īpašumā par 9000 markām iegūst 1518. gadā. Muiža tolaik bijusi pati lielākā Vidzemē. Krīdenera dzimtai šis īpašums pieder līdz 17. gadsimta otrajai pusei. 1601. gadā zviedru-poļu kara laikā pili ieņēma Sēdermanlandes hercogs Kārlis, un tā paša gada vasarā pili nodedzināja poļu vojevoda Šišinskis. Vēlāk īpašumu nopērk landrāts Heinrihs Patkuls, kurš muižu redukcijas laikā īpašuma tiesības zaudē, bet Patkula atraitnei ar bērniem to iznomā zviedru valdība. 1624.gadā muižas teritorija tiek uzlabota, tiek celtas jaunas ēkas. Nākamos gadus te saimnieko Patkula bērni. Bet 1872.gadā izsolē muižu iegūst apgabala tiesnesis Baltazars Maksimilians Konrads Kampenhauzens (1843-1905). Tālāk muiža pāriet viņa dēla Armina fon Kampenhauzena, filozofijas zinātņu doktora, īpašumā. Sarkanā teora laikā 1919.gadā viņu Cēsīs nogalina. 1907.gadā Rozbeķu muiža nodeg un Kampenhauzeni dzīvo Ungurmuižā.
Šodien par Rozbeķu pils varenību liecina tikai drupas, bet par muižu tikai kāda ēka un sadrupis medību namiņš. Saglabājušās drupās var saskatīt bijušās pils konfigurāciju - taisnstūra veida celtne ar diviem torņiem. Aizsardzības vaļņu un grāvju paliekas. Pilij bija tornis ar ēdamzālēm un pagrabu, divas velvētas telpas pie ēdamzālēm ar virtuvi, ērberģis, kapella, gaļas žāvētava. Pils piebūvē bija neprecēto sieviešu istabas ar pagrabu zem tām.
Savukārt Rozulas centrā esošā ēka ar kolonnām esot Rozulas muižas ērberģis.
Muižu apvij arī traģiski nostāsti. Piemiņas akmens Braslas krastā liecia, ka šeit 1779.gadā noslīcinājusies muižkunga meita kopā ar savu iemīļoto muižas zirgu puisi, jo meitas vecāki nav atbalstījuši viņu attiecības.
Adrese: Pārgaujas novads, Stalbes pagasts, Rozula
