26.02.20

Cempu muiža (Cempmuiža, Zempen)


                                        (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

18. gadsimta sākumā tagadējo Brenguļu teritoriju piemeklēja dažādas nelaimes. Tā 1700., 1702., 1704. un 1708. gadā Cempos iebruka Augusta II Stiprā sakšu karapulks, nodarot ļoti lielus postījumus apkārtnei  un iedzīvotājiem. Divus gadus pēc pēdējā sakšu iebrukuma sākās lielā  mēra epidēmija, kas daudz vairāk nekā cempēniešus skāra brenguliešus. 18. gadsimtā tagadējā Brenguļu pagastā tiek izveidotas vēl trīs muižas. 1725. gadā nodibina Cempu muižu, 1774. gadā – Jaunvāles muižu, bet 1788. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II sadala Brenguļus  Jaunbrenguļu un Vecbrenguļu muižā. Jaunbrenguļi tiek dāvāti kapteinim fon der Osten-Zakenam, bet Vecbrenguļu muiža iegūst "kroņa muižas" statusu un tādā paliek līdz pat nacionalizācijai .
Cempu muižu 1725. gadā uz 12 gadiem iznomāja vēlākajam landrātam Karlam Gustavam fon Patkulam. Nomas līgums noteica, ka puse nomas maksājama naudā, bet atlikusī  daļa - graudā (labībā). Turpmāk muiža iet no rokas rokā, līdz 1861. gadā to par 57 000 sudraba rubļiem nopērk Jaunbrenguļu un Jaunvāles dzimtkungs, krievu armijas gvardes leitnants Johans Aleksandrs Viktors fon Tranzē (1813-1870).
Ēka pārbūvēta 20.gs.60-tajos gados. Tagad ēkā ir dzīvojamā māja.

Adrese: Beverīnas novads, Brenguļu pagasts, Cempmuiža