Iģenes muižas īpašnieks 1757.
gadā licis uzcelt koka guļbūves baznīcu netālu no vecās, sabrukušās Vecodres
baznīcas. Un interesanti, ka, ja paskatīsieties uz altārgleznu, labajā pusē aiz
svečturiem apustuļa pamatnē ir gada skaitlis 1752. Ja jūs
paietu tuvāk, redzētu, ka zem tā ir vēl viens gadskaitlis 1699. Tas nozīmē, ka iekārtas –
kancele, altāris, soli – ir vecākas par pašu baznīcu! Tātad jaunajā baznīcā tās
ieliktas no Vecodres baznīcas.
"Mums nekad nav bijusi
elektrība un, domāju, nekad dzīvē arī nebūs, kamēr vien šī baznīca
pastāvēs," draudzes padomes locekle G.Pence smejas. Draudze gan esot savu
reizi vērsusies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā ar lūgumu
atļaut ierīkot elektrību, kas dotu iespēju arī baznīcu apkurināt. "Bet vienīgais,
ko inspekcija atļāva, – sakristejā pārmūrēt mazo krāsniņu, kuras skurstenim jau
cauri varēja redzēt, tāpēc dūmi nāca atpakaļ. Bet elektrību – oi, nē! Veca koka
ēka, un runa ir arī par tās drošību. Tomēr mēs esam sadzīvojuši ar to, ka mums
nav elektrības, un mēs pat lepojamies ar to, ka tās nav!"
Iģenes baznīca ievērojama arī
ar to, ka tā iemūžināta gan daudzsēriju filmā Likteņa
līdumnieki, gan latviešu pilnmetrāžas spēlfilmā Vogelfrei. Vēlme piedzīvot ko
pārlaicīgu ik gadu Ziemassvētkos šo nekurienes vidū esošo dievnamu piepilda ar
cilvēkiem, bet ikdienā baznīcēnu ir maz. (no kurzemnieks.lv)
1980.gadā iznākušajā grāmatas
“Okupētās Latvijas dienas grāmata” 2.daļā autors Žanis Skudra raksta: “Nonāku
pie vecās Iģenes koka
baznīciņas. Lielajā mūra ēkā vecie saimnieki, ar kuriem jau pirms kādiem gadiem
biju iepazinies, vairs te nedzīvo - viņi uzcēluši māju Vandzenes centrā. Bet
šeit pie jaunās saimnieces atbraukusi ciemos kāda ģimene no Talsiem. Saimniecei
ir baznīcas atslēgas, un ejam visi apskatīt baznīciņu, kas 1957.gadā nosvinēja
200 gadu jubileju, uz kuru kopā ar vairākiem mācītājiem bija ieradies pats
arhibīskaps Turss. lekšpusē viss šaurs, augšā pie ērģelēm pieputējis. Saimniece
stāsta, ka pēdējā dievkalpojumā bijušas trīs sievietes, bet reizēm sanākot
kādas piecas sešas. Mācītājs reizi mēnesi braucot no Talsiem. Biju iedomājies,
ka šī bazniciņa padota iznīkšanai, bet redzu, ka ziemeļu pusē pie jumta
pieslietas kāpnes, kur no jumta dakstiņiem tīrīta sūna, paspārnē, kur cauri
jumtam tecējis ūdens un dažas vietas sapuvušas, uzlikti dēļu ielāpi. Ap
dievnamu aug vecas liepas, bet uz kāda nolauzta bērza stumbra stārķu ligzdā
svēteļu ģimeni neredzu - varbūt jau sen tie te vairs nedzīvo.”
Adrese: Talsu novads, Vandzenes pagasts