29.12.19

Piņķu kaujas piemineklis

                                      (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                   (Kārlis Ulmanis atklāj piemineklis 1939.gadā, foto no preses)


1939.gada avīze raksta, ka Piņķos tiks atklāts piemineklis bīvības cīnītājiem: “Pie Piņķu baznīcas Baloža brigādes cīņu vietā atklās piemiņas akmeni, ko cēlušas latviešu studentu korporācijas. Pieminekli veidojis tēlnieks Jānis Briedis. Tur redzams karavīrs kaujas tērpā, ar skatu uz Rīgu, saliecies uzbrukumā. Pieminekļa atklāšanas svinības 23. maijā pl. 10 ievadīs svinīgs dievkalpojums Piņķu baznīcā. Pl. 11 pieminekli atklās Valsts Prezidents K. Ulmanis.”

Piņķu kaujā cīnījās Studentu rota. Kauja bija sīva, jo sarkanarmieši bija labās pozīcijās pie Piņķu baznīcas un kapiem. Šajā kaujā krita students Artūrs Vagals un vienpadsmit tika ievainoti. Pretiniekiem zaudējumi bija daudz smagāki, viņi bija spiesti bēgt pāri Babītes ezeram, daļa uz Ķekavas pusi.

1951.gadā padomju okupācijas laikā piemineklis tika nopostīts. 2003.gadā uzstādīta pieminekļa kopija, ko veidojis tēlnieks Oļegs Skarainis. Piemineklis neatrodas precīzā tā oriģināla vietā.

Pieminekļa kopijas atklāšanas pasākumā 2003.gada novembrī viena no tā atjaunošanas idejas rosinātājām - skolotāja Aina Kvēpa sacīja: "Mēs nespējām nosargāt to pieminekli, ko šeit atklāja divdesmit gadus pēc Pinķu kaujas. Trīsdesmito gadu vidū jaunatnē aizvien rosināja patriotismu. Tur, pieminekļa pakājē, šodien mūsu jauniešu rokās ir Latviešu veco strēlnieku apvienības 1937.gadā skolai dāvinātais karogs, kurā ieausta devīze "Augsim Latvijai un brīvībai". Mana paaudze ir audzināta Latvijai un tās brīvībai. Mūsu zeme ir svēta. Tā slacīta mūsu tēvutēvu sviedriem un asinīm, mūsu vecmāmiņu asarām. Šis karavīrs granītā ar kreiso roku atspiedies uz Latvijas zemes, kas dod viņam spēku, labajā rokā viņš tur šauteni. Māksliniekam Skarainim izdevies šajā tēlā radīt dinamiskumu, sajūtu, ka viņš tūlīt piecelsies, kā tas bija jādara deviņpadsmitajā gadā, un tūlīt do sies atbrīvot Rīgu. Mūsu paaudze diemžēl pieminekli nenosargāja, mēs arī palikām starta gatavībā, tāpat kā šis karavīrs, bet šodien mēs tomēr esam piecēlušies un kopīgi pieminekli atjaunojām. Un tagad karavīrs atkal ir kaujas gatavībā. Ja vajadzēs, viņš celsies un dosies uzbrukumā, lai visi Latvijai domātie ļaunumi  ietu tai secen. Saudzēsim šo pieminekli, mīļie skolēni, jaunatne! Kārlis Ulmanis, 1939. gadā šo pieminekli atklājot, novēlēja to jaunatnei." Nacionālo bruņoto spēku ko mandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un Piņķu ciema priekšsēdis Andrejs Encis noņēma pārvalku un pieminekli atklāja. To iesvētīja Piņķu draudzes mācītājs Harijs Grigals. Uzrunājot klātesošos, kontradmirālis atzina, ka pagājušais gadu simtenis Latvijai bijis ļoti dramatisks, tautai bija jāpārdzīvo bezgala daudz sāpju. Latvija var lepoties ar tiem cilvēkiem, kuri ar savām gara dotībām, ar sviedriem un ar asinīm cēla valsts pamatus. Daudzi šie varoņi bija vienkārši ļaudis, kuru sirdī tēvzemes mīlestības guntiņa dega tik spēcīgi, ka viņi bija gatavi mirt par tautu, par savu zemi, par valsti. NATO integrācijas izpildsekretārs brigādes ģenerālis Raimonds Graube aizsardzības ministra vārdā visus apsveica par vēl vienu vēsturiskās taisnības parāda nokārtošanu. Ģenerālis aicināja vēstures mācības saistīt ar patriotisma audzināšanu mūsu ikdienā - katrā novadā, katrā skolā. Šādās sakārtotās vietās mūs uzrunā vēsture, aicinot dzīvot šodienai  un rītdienai, lai upuri nebūtu bijuši velti. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis Nikolajs Romanovskis pieminēja Juri Pārupu, kas par varonību Pinķu kaujā saņēma Lāčplēša Kara ordeni. Pārups Latvijas armijā iestājās brīvprātīgi 1918. gadā. Viņu var ierindot starp tiem karavīriem, kurus cīņās sauca Oskara Kalpaka gars un kuri neatskatoties un neprasot - kas man par to būs? - bezbailīgi devās uz priekšu, lai iznīcinātu divus pretinieka ložmetējus, lielā mērā izšķirot Piņķu kaujas likteni. Pret komunistiem, pret veco ienaidnieku, Juris Pārups otrreiz devās cīņā Otrā pasaules kara frontēs. Varonīgais karavīrs krita kaujā. Tikai nesen Kurzemes Brāļu kapu fonda priekšsēža vietnieks Edgars Skreija atrada kritušā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera kaulus pie Zemgales stacijas. Kurzemes brāļu kapos Brīvības cīņu dalībnieks tiks guldīts nākamajā gadā. Pieminekļa atklāšanas nobeigumā Piņķu pagasta vadība pateicās tiem cilvēkiem, kas veicinājuši tā atdzimšanu.

Adrese: Babītes novads, Babītes pagasts, Piņķi, Rīgas iela 14