(Kārlis Ulmanis atklāj piemineklis 1939.gadā, foto no preses)
1939.gada avīze raksta, ka Piņķos
tiks atklāts piemineklis bīvības cīnītājiem: “Pie Piņķu baznīcas Baloža brigādes
cīņu vietā atklās piemiņas akmeni, ko cēlušas latviešu studentu korporācijas.
Pieminekli veidojis tēlnieks Jānis Briedis. Tur redzams karavīrs kaujas tērpā,
ar skatu uz Rīgu, saliecies uzbrukumā. Pieminekļa atklāšanas svinības 23. maijā
pl. 10 ievadīs svinīgs dievkalpojums Piņķu baznīcā. Pl. 11 pieminekli atklās
Valsts Prezidents K. Ulmanis.”
Piņķu kaujā
cīnījās Studentu rota. Kauja bija sīva, jo sarkanarmieši bija labās pozīcijās
pie Piņķu baznīcas un kapiem. Šajā kaujā krita students Artūrs Vagals un vienpadsmit
tika ievainoti. Pretiniekiem zaudējumi bija daudz smagāki, viņi bija spiesti
bēgt pāri Babītes ezeram, daļa uz Ķekavas pusi.
1951.gadā padomju okupācijas
laikā piemineklis tika nopostīts. 2003.gadā uzstādīta pieminekļa kopija, ko
veidojis tēlnieks Oļegs Skarainis. Piemineklis neatrodas precīzā tā oriģināla
vietā.
Pieminekļa kopijas atklāšanas
pasākumā 2003.gada novembrī viena no tā atjaunošanas idejas rosinātājām -
skolotāja Aina Kvēpa sacīja: "Mēs nespējām nosargāt to pieminekli, ko šeit
atklāja divdesmit gadus pēc Pinķu kaujas. Trīsdesmito gadu vidū jaunatnē aizvien
rosināja patriotismu. Tur, pieminekļa pakājē, šodien mūsu jauniešu rokās ir
Latviešu veco strēlnieku apvienības 1937.gadā skolai dāvinātais karogs, kurā
ieausta devīze "Augsim Latvijai un brīvībai". Mana paaudze ir
audzināta Latvijai un tās brīvībai. Mūsu zeme ir svēta. Tā slacīta mūsu tēvutēvu
sviedriem un asinīm, mūsu vecmāmiņu asarām. Šis karavīrs granītā ar kreiso roku
atspiedies uz Latvijas zemes, kas dod viņam spēku, labajā rokā viņš tur
šauteni. Māksliniekam Skarainim izdevies šajā tēlā radīt dinamiskumu, sajūtu, ka
viņš tūlīt piecelsies, kā tas bija jādara deviņpadsmitajā gadā, un tūlīt do
sies atbrīvot Rīgu. Mūsu paaudze diemžēl pieminekli nenosargāja, mēs arī palikām
starta gatavībā, tāpat kā šis karavīrs, bet šodien mēs tomēr esam piecēlušies
un kopīgi pieminekli atjaunojām. Un tagad karavīrs atkal ir kaujas gatavībā. Ja
vajadzēs, viņš celsies un dosies uzbrukumā, lai visi Latvijai domātie ļaunumi ietu tai secen. Saudzēsim šo pieminekli, mīļie
skolēni, jaunatne! Kārlis Ulmanis, 1939. gadā šo pieminekli atklājot, novēlēja
to jaunatnei." Nacionālo bruņoto spēku ko mandieris kontradmirālis Gaidis
Andrejs Zeibots un Piņķu ciema priekšsēdis Andrejs Encis noņēma pārvalku un
pieminekli atklāja. To iesvētīja Piņķu draudzes mācītājs Harijs Grigals.
Uzrunājot klātesošos, kontradmirālis atzina, ka pagājušais gadu simtenis
Latvijai bijis ļoti dramatisks, tautai bija jāpārdzīvo bezgala daudz sāpju.
Latvija var lepoties ar tiem cilvēkiem, kuri ar savām gara dotībām, ar
sviedriem un ar asinīm cēla valsts pamatus. Daudzi šie varoņi bija vienkārši ļaudis,
kuru sirdī tēvzemes mīlestības guntiņa dega tik spēcīgi, ka viņi bija gatavi
mirt par tautu, par savu zemi, par valsti. NATO integrācijas izpildsekretārs
brigādes ģenerālis Raimonds Graube aizsardzības ministra vārdā visus apsveica
par vēl vienu vēsturiskās taisnības parāda nokārtošanu. Ģenerālis aicināja
vēstures mācības saistīt ar patriotisma audzināšanu mūsu ikdienā - katrā
novadā, katrā skolā. Šādās sakārtotās vietās mūs uzrunā vēsture, aicinot dzīvot
šodienai un rītdienai, lai upuri nebūtu
bijuši velti. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis Nikolajs
Romanovskis pieminēja Juri Pārupu, kas par varonību Pinķu kaujā saņēma Lāčplēša
Kara ordeni. Pārups Latvijas armijā iestājās brīvprātīgi 1918. gadā. Viņu var
ierindot starp tiem karavīriem, kurus cīņās sauca Oskara Kalpaka gars un kuri
neatskatoties un neprasot - kas man par to būs? - bezbailīgi devās uz priekšu,
lai iznīcinātu divus pretinieka ložmetējus, lielā mērā izšķirot Piņķu kaujas
likteni. Pret komunistiem, pret veco ienaidnieku, Juris Pārups otrreiz devās
cīņā Otrā pasaules kara frontēs. Varonīgais karavīrs krita kaujā. Tikai nesen
Kurzemes Brāļu kapu fonda priekšsēža vietnieks Edgars Skreija atrada kritušā
Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera kaulus pie Zemgales stacijas. Kurzemes brāļu
kapos Brīvības cīņu dalībnieks tiks guldīts nākamajā gadā. Pieminekļa
atklāšanas nobeigumā Piņķu pagasta vadība pateicās tiem cilvēkiem, kas
veicinājuši tā atdzimšanu.
Adrese: Babītes novads, Babītes pagasts, Piņķi, Rīgas iela 14