06.11.19

Slokas luterāņu baznīca





                                         (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Jau 1567. gadā pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles Slokā uzcēla luterāņu baznīcu, kas kalpoja līdz 1740. gadam, kad tā nodega, bet pēc trīs gadiem tās vietā uzcēla jaunu, kuru 1844. gadā nojauca kā pilnīgi nolietotu. Vietu jaunajai baznīcai izvēlējās otrā ielas pusē. Tagadējās Slokas luterāņu baznīcas pamatakmens likts 1851. gada oktobrī, iesvētīta trīs gadus vēlāk, un ir vecākais dievnams Jūrmalā, kas apkalpoja draudzi sākot no Buļļiem līdz pat Kalnciemam, kamēr nebija uzceltas Dubultu, Tukuma baznīcas. Slokas baznīca pārbūvēta 1869.gadā. 1902. - 1903.gadā notika jauna pārbūve pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta, to paplašinot. Baznīcas interjerā saglabāti mākslas priekšmeti arī no iepriekšējās ēkas - 18.gadsimta ērģeļu luktu gleznojumi, griestu lukturis, galdiņi, krēsls. Baznīcas lepnums ir arī Valkera firmas (Vācija, 1911.gads) darinātās ērģeles, kas izmaksāja 10 000 rubļus un ir 5.- 6. lielākās Latvijā un tās izceļas ar tālskani – stabules atrodas bēniņos, bet skaņa pa īpašiem kanāliem nonāk virs altāra. Šī pati firma darinājusi arī Rīgas Doma ērģeles.
Barona Ungerna-Šternberga ģimene baznīcai dāvinājusi 3 vitrāžas.

Pie baznīcas uzstādīta piemiņas zīme jūrmalniekiem – Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem.
1903.gada laikrakstā “Balss” teikts: “Pirmās ziņas par Slokas draudzi, kura senos laikos piederējusi pie Kurzemes, esot tās, ka pirms 336 gadiem, 1567.gada 28.februārī hercogs Gothards Ketlers pavēlējis buvēt evaņģēliski luterisku baznīcu Slokā. Apmēram 100 gadus vēlāk, ap 1667.gadu atkal minēta Slokas baznīca kāda mācitāja ievešanas gadījumā. Tā bijusi koka, ar niedru jumtu, 2 logiem tornī un 4 baznīcā, iekšā bijuši 17 krēsli. 1712.gadā baznīca bijusi tik veca, ka draudze baidījusies iekšā iet. 1743.gadā, herzoga Ernsta Johana Bīrona laikā izbūvēta jauna baznīca Jelgavā, kura sākumā nodomāta par Kalnciema filiālbaznīcu, un tad pa Lielupi atpludināta uz Sloku. Šīs baznīcas zīmējums atrodoties baznīcas arhīvā. 1836.gadā baznīcai noņemts laika zoba sagrauztais tornis. 1844.gadā šī baznīca noplēsta un uzbūvēta pagaidu baznīca, kuru vecāki ļaudis vēl lab atminoties. 1851.gada 7. oktobrī likts pamata akmens līdzšinējai baznīcai un 1854.gada 31.janvārī jaunā mūra baznīca iesvētīta. Klāt bijuši Rīgas apriņķa prāvests Fēre, mācītāji Klots un Zēbergs un Vidzemes civilgubernators fon Essens. Šī baznīca vairākkārt pārbūvēta, visvairāk par to rūpējās baznīcas priekšnieks R.Polmans un mācītājs Gothards Fīrhufs (Vierhuff), kurš savā atvadīšanās sprediķī 1869.gada 17.augustā pārbūvi iesvētījis. 23 gadus, no 1870. līdz 1893. gadam, pie baznīcas nekas ievērojams neticis darīts.  Mācītāja Eduarda Zeibota amata laikā ar mīlestības dāvanā, uzbūvēta baznīcas mūra sēta. 1898. gada 17.decembrī baznīcas konvents nolēmis paplašināt baznīcu ar mīlestības dāvanām. 1899.gada janvārī baznīcas kapitāls bija tikai 1244 rubļu liels, tagad turpretim jau gandrīz 16.000 rubļu. Sākumā mācītājs saņēmis mīlestības dāvanas, bet kad 1901. gadā no ministrijas dabūta atļauja, ierīko vispārīgu kolekti ar dāvanu grāmatiņām, tad ar priecīgu prātu pieteikušies apmēram 60 dāvanu lasītāji. Dāvanas devuši ne vien bagātie un turīgie, bet arī mazāk turīgie, pat nabagu mājas iemītnieki un bērni. No dārza svētkiem ienākuši 1600 rubļu un šogad no bazāra 2293 rubļi un 84 kapeikas. Tas viss savākts pašā draudzē. No ārienes Vidzemes konsistorija devusi 2300 rubļus un Evaņģēliski luteriskā palīdzības kase 500 rubļus. 1902. gada 16. Jūnijā pārb;uvējamai baznīcai lika pamata akmeni Vidzemes ģenerālsuperintendenta, Rīgas apriņķa prāvesta un daudz viesu klātbūtnē. Līdzīgā mērā ar Dieva nama paplašināšanos augusi arī pati draudze. Dažādi baznīcas rīki no seniem laikiem vēl uzglabājušies:  1) altāra bilde no 1710. gada, 2) biķeris no 1719. gada, 3) abi torņa zvani, viens no 1603. gada, otrs no 1733. gada. 255 gadu laikā, no 1643.—1898., Şlokas draudzē bijuši 14 mācītāji, no kuriem viens vienīgs vēl pie dzīvības, proti, sirmais Gothards Fīrhufs, kuru Slokas draudze šodien kā mīļu un dārgu viesi savā vidū varēja apsveicināt.”

Adrese: Sloka, Raiņa iela 4