(Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
Jau 1567. gadā pēc hercoga
Gotharda Ketlera pavēles Slokā uzcēla luterāņu baznīcu, kas kalpoja līdz 1740.
gadam, kad tā nodega, bet pēc trīs gadiem tās vietā uzcēla jaunu, kuru 1844.
gadā nojauca kā pilnīgi nolietotu. Vietu jaunajai baznīcai izvēlējās otrā ielas
pusē. Tagadējās Slokas luterāņu baznīcas pamatakmens likts 1851. gada oktobrī,
iesvētīta trīs gadus vēlāk, un ir vecākais dievnams Jūrmalā, kas apkalpoja
draudzi sākot no Buļļiem līdz pat Kalnciemam, kamēr nebija uzceltas Dubultu,
Tukuma baznīcas. Slokas baznīca pārbūvēta 1869.gadā. 1902. - 1903.gadā
notika jauna pārbūve pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta, to paplašinot. Baznīcas interjerā saglabāti mākslas priekšmeti arī no
iepriekšējās ēkas - 18.gadsimta ērģeļu luktu gleznojumi, griestu lukturis,
galdiņi, krēsls. Baznīcas lepnums ir arī Valkera firmas (Vācija, 1911.gads)
darinātās ērģeles, kas izmaksāja 10 000 rubļus un ir 5.- 6. lielākās
Latvijā un tās izceļas ar tālskani – stabules atrodas bēniņos, bet skaņa pa
īpašiem kanāliem nonāk virs altāra. Šī pati firma darinājusi arī Rīgas Doma
ērģeles.
Barona Ungerna-Šternberga
ģimene baznīcai dāvinājusi 3 vitrāžas.
Pie baznīcas uzstādīta
piemiņas zīme jūrmalniekiem – Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem.
1903.gada laikrakstā “Balss”
teikts: “Pirmās ziņas par Slokas draudzi, kura senos
laikos piederējusi pie Kurzemes, esot tās, ka pirms 336 gadiem,
1567.gada 28.februārī hercogs Gothards Ketlers pavēlējis buvēt evaņģēliski
luterisku baznīcu Slokā. Apmēram 100 gadus vēlāk, ap 1667.gadu
atkal minēta Slokas baznīca kāda mācitāja ievešanas gadījumā. Tā bijusi koka,
ar niedru jumtu, 2 logiem tornī un 4 baznīcā, iekšā bijuši 17 krēsli. 1712.gadā
baznīca bijusi tik veca, ka draudze baidījusies iekšā iet. 1743.gadā, herzoga
Ernsta Johana Bīrona laikā izbūvēta jauna baznīca Jelgavā, kura sākumā nodomāta
par Kalnciema filiālbaznīcu, un tad pa Lielupi atpludināta uz Sloku. Šīs
baznīcas zīmējums atrodoties baznīcas arhīvā. 1836.gadā baznīcai noņemts
laika zoba sagrauztais tornis. 1844.gadā šī baznīca noplēsta un uzbūvēta
pagaidu baznīca, kuru vecāki ļaudis vēl lab atminoties.
1851.gada 7. oktobrī likts pamata akmens līdzšinējai baznīcai un 1854.gada
31.janvārī jaunā mūra baznīca iesvētīta. Klāt bijuši Rīgas apriņķa prāvests
Fēre, mācītāji Klots un Zēbergs un Vidzemes civilgubernators fon Essens. Šī
baznīca vairākkārt pārbūvēta, visvairāk par to rūpējās baznīcas priekšnieks
R.Polmans un mācītājs Gothards Fīrhufs (Vierhuff), kurš savā atvadīšanās
sprediķī 1869.gada 17.augustā pārbūvi iesvētījis. 23 gadus, no 1870. līdz 1893.
gadam, pie baznīcas nekas ievērojams neticis darīts. Mācītāja Eduarda Zeibota amata laikā ar mīlestības
dāvanā, uzbūvēta baznīcas mūra sēta. 1898. gada 17.decembrī baznīcas konvents
nolēmis paplašināt baznīcu ar mīlestības dāvanām. 1899.gada janvārī baznīcas
kapitāls bija tikai 1244 rubļu liels, tagad turpretim jau gandrīz 16.000 rubļu.
Sākumā mācītājs saņēmis mīlestības dāvanas, bet kad 1901. gadā no ministrijas
dabūta atļauja, ierīko vispārīgu kolekti ar dāvanu grāmatiņām, tad ar priecīgu
prātu pieteikušies apmēram 60 dāvanu lasītāji. Dāvanas devuši ne vien bagātie
un turīgie, bet arī mazāk turīgie, pat nabagu mājas iemītnieki un bērni. No dārza
svētkiem ienākuši 1600 rubļu un šogad no bazāra 2293
rubļi un 84 kapeikas. Tas viss savākts pašā draudzē. No ārienes Vidzemes
konsistorija devusi 2300 rubļus un Evaņģēliski luteriskā palīdzības kase 500
rubļus. 1902. gada 16. Jūnijā pārb;uvējamai baznīcai lika pamata akmeni
Vidzemes ģenerālsuperintendenta, Rīgas apriņķa prāvesta un daudz viesu klātbūtnē.
Līdzīgā mērā ar Dieva nama paplašināšanos augusi arī pati draudze. Dažādi
baznīcas rīki no seniem laikiem vēl uzglabājušies: 1) altāra bilde no 1710. gada, 2) biķeris no
1719. gada, 3) abi torņa zvani, viens no 1603. gada, otrs no 1733. gada. 255 gadu laikā, no 1643.—1898., Şlokas draudzē
bijuši 14 mācītāji, no kuriem viens vienīgs vēl pie dzīvības, proti, sirmais
Gothards Fīrhufs, kuru Slokas draudze šodien kā mīļu un dārgu viesi savā vidū
varēja apsveicināt.”
Adrese: Sloka, Raiņa iela 4
